-
Abavas Velnala (arī Melderu Velna ala, Matkules Velnala, Kandavas Velnala, Kretuļa ala) ir ala Kandavas novada Kandavas pagastā. Izvietojusies Abavas ielejas kreisā... Lasīt vairāk
-
Platība - 8.138 ha, atrodas Amatas novada Drabešu pagastā, Amatas labajā krastā 200 m lejpus Kārļu tiltam, Gaujas Nacionālā Parka teritorijā. Saukta arī par... Lasīt vairāk
-
Anfabrikas klintis un pagrabi ir līdz 17 m augstas, pelēcīgi iesarkanas smilšakmens klintis, kas atrodas Līgatnes upes kreisajā krastā Līgatnē. Ietilpst Gaujas... Lasīt vairāk
-
Aņītes Augstais iezis – aptuveni 120 metru garš, augstums līdz 35 metriem (ar krauju). Atrodas lejteces virzienā, aiz zivjaudzētavas ēkas. Iezī atrodami... Lasīt vairāk
-
Ap 400 m garš un līdz 7 m augsts smilšakmens atsegums Braslas ūdenskrātuves dienviddaļas kreisā krasta nogāzē. Acīmredzami, ka daļa no tā atrodas zem ūdens... Lasīt vairāk
-
No labā krasta un upes veģetācijas periodā tas grūti saskatāms. Ap 100 m garš un līdz 10 m augsts smilšakmens atsegums Braslas senlejas kreisā pamatkrasta... Lasīt vairāk
-
Ātraiskalns, arī Ātrais kalns, Straujais kalns, ir atsegums Ventas kreisajā krastā Skrundas novada Nīkrāces pagastā. Izvietojies pagasta rietumos 5 km augšpus... Lasīt vairāk
-
Baltā kāpa atrodas Inčupes labajā krastā, pie upes ietekas jūrā, no tās paveras izcili skaists skats uz Rīgas jūras līci. 18 metru augstā kāpa Inčupes... Lasīt vairāk
-
Baltais iezītis – neliels iezis upes kreisajā krastā pretī Melnajam iezim.... Lasīt vairāk
-
Bezdelīgu klintis ir smilšakmens atsegums Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā. Izvietojies lejpus Dambjupītes ietekas Salacas ielejas... Lasīt vairāk
-
Buļu iezis – iespaidīgu izmēru augsts atsegumu komplekss 110 m garumā ar trīs alām. Kādreiz bijusi vēl ceturtā Adamaiša ala, kas ir sabrukusi.... Lasīt vairāk
-
Čūsku iezis meklējams Amatas labajā krastā, kā turpinājums Miglas iezim, tikai iegājis jau dziļāk mežos, tālāk no Amatas krasta. Čūsku ieža atsegumi... Lasīt vairāk
-
Viens no iespaidīgākajiem smilšakmens atsegumiem ir Dauģēnu klintis ar divām alām, kas ir garākās Latvijā (346 un 159 m), un no kurām iztek avoti. Viegli... Lasīt vairāk
-
Dāvida pils ir pilskalns, kas atrodas Kurzemē, Dundagas novada Dundagas pagastā uz ziemeļaustrumiem no Šlīteres, 30 metrus augsto Šlīteres Zilo kalnu kraujas... Lasīt vairāk
-
Eiropas nozīmes aizsargājams biotops – ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis atrodas stāvajā Sausās Daugavas krastā Daugavas muzeja teritorijā.... Lasīt vairāk
-
Dolomītu krauja atrodas Amatas labajā pamatkrastā un kraujas augšā ir raksturīgs gandrīz nepārtraukts Pļaviņu svītas dolomītu atsegums 600 m garumā, bet... Lasīt vairāk
-
Dzilnas iezis ievērojams ar daudzkrāsainām atseguma joslām, tas ir kā augsta krauja. Iezis ir aplūkojams, ejot pa Ģeoloģisko taku gar Amatu no upes labā krasta.... Lasīt vairāk
-
Skaists dabas veidojums. Eņģeļu ala savu vārdu ieguvusi klinšu arkveida atseguma dēļ, kas atgādina eņģeļa spārnus. Alas garums 7.5 m, platums pie ieejas 3.5 m... Lasīt vairāk
-
Enkurakmens iezis savu nosaukumu salīdzinoši nesen ieguvis par godu Enkurakmens salai, tā godinot Gaujas plostnieku mantojumu. Atrodas nepilnu kilometru lejpus Ķūķu... Lasīt vairāk
-
Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz... Lasīt vairāk
-
Ģeoloģiskais dabas piemineklis Ežurgu klintis, atrodas Salacgrīvas novadā, Liepupes pagastā un Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijā, dabas liegumā un Natura... Lasīt vairāk
-
Dabas pieminekli veido trīs izteiksmīgi smilšakmens atsegumu posmi Abavas senlejā, upes abos krastos. Virzienā no augšteces uz leju pirmās ir Galmicu klintis upes... Lasīt vairāk
-
Gobdziņu klintis atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā, Ventas labajā krastā pie Gobdziņu mājām, 0,5 km lejpus Ātrajamkalnam un 0,2... Lasīt vairāk
-
Grīviņu iezis – arī Sarkanās klintis, Leču Iezis slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. Garums – 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā,... Lasīt vairāk
-
Gūdu klintis (arī Gaviļu iezis, Tālskatu iezis) ir devona smilšakmens iežu atsegums Gaujas labajā krastā, Cēsu novadā. Klintis līdz 18 m augstas, aptuveni 250... Lasīt vairāk
-
Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka “Salacas ieleja” teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts... Lasīt vairāk
-
Gūtmaņala ir Latvijas visvairāk apmeklētā, vislielākā, visvecākā un visvairāk dažādos informācijas avotos aprakstītā ala. Arheoloģisks piemineklis no... Lasīt vairāk
-
Atrodas nepilnu kilometru attālumā pa upi lejpus Melturu tilta. Ap 100 m gara un līdz 25 m augsta Amatas labā krasta krauja ar devona perioda dolomītu (Pļaviņu... Lasīt vairāk
-
Gaujas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē atsedzas līdz 10 m augsti un 50 m gari smilšakmeņu atsegumi. Tos šķērso grava, pa kuras gultni plūst neliels avots.... Lasīt vairāk
-
Iespaidīgs, 500 metrus garš un 5 metrus augsts, dolomīta atsegums Lielupes krastā, ko šeit mēdz dēvēt arī par Jumpravas klinti. Atseguma vidusdaļā to... Lasīt vairāk
-
Dodoties uz Līgatnes dabas takām, Gaujas kreisajā krastā var aplūkot 250 m garo un 7 m augsto smilšakmens klints cilni – Jumpravu iezi. Iezī ir arī neliela ala,... Lasīt vairāk
-
Jūrkalnes stāvkrasts ir viena no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā ar klusu, civilizācijas neskartu pludmali un iespaidīgu līdz 20 m augstu... Lasīt vairāk
-
45 m garo un līdz 5,5 m plato alu joprojām aktīvi turpina veidot no tās izplūstošais avots. Alā izveidojies neliels ezeriņš. Ar alu saistīti nostāsti par tajā... Lasīt vairāk
-
Dabas pieminekli veido 25-30 m dziļās Kaļķupītes (Pilsupes) ielejas posms, kurā abos ielejas pamatkrastos (t. sk. pie vecupēm un palienēm), retāk pie pašas... Lasīt vairāk
-
Neliels smilšakmens atsegums Gaujas kreisajā krastā – lielākais un pēdējais no Gaujas senlejas atsegumiem. Virs tā izveidota labiekārtota tūristu apmetne.... Lasīt vairāk
-
Ap 200 m garš un līdz 15 m augsts ainavisks (pamazām aizaug ar veģetāciju) atsegums Gaujas labā krasta asā līkumā, ko veido Gaujas svītas sarkanīgie... Lasīt vairāk
-
Ap 50 m gara un līdz 45 m augsta krauja (viena no augstākajām Latvijā) Amatas kreisajā krastā iepretim Ainavu kraujai ar aptuveni 6 m augstu dolomīta atsegumu... Lasīt vairāk
-
Ainavisks, ap 340 m garš un līdz 15 m augsts un ainavisks atsegums upes kreisajā krastā, kilometru lejpus Raunas ietekas Gaujā, kreisajā pamatkrastā. To veido... Lasīt vairāk
-
Kraukļu aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar... Lasīt vairāk
-
Atrodas Krimuldas pagastā, netālu no Krimuldas baznīcas un mācītāja mājas, Runtiņupītes labajā krastā. Teika stāsta, ka šajā alā dzīvojis lībiešu... Lasīt vairāk
-
Dabas pieminekli veido vairāki, no 2,5 līdz 6,5 m augsti atsegumi Svētupes labā krasta nogāzē. Krauja ir samērā stāva, ar kopējo augstumu līdz 15 m, ar... Lasīt vairāk
-
Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas, Pārgaujas novadā. Klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas... Lasīt vairāk
-
Dabas pieminekli veido trīs izteiksmīgi smilšakmens atsegumu posmi Abavas senlejā, upes abos krastos. Virzienā no augšteces uz leju pirmās ir Galmicu klintis upes... Lasīt vairāk
-
Līču – Laņģu klintis ir aptuveni kilometru gara smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. Tā nav saskatām no upes, tomēr atrodas pavisam tuvu.... Lasīt vairāk
-
Lielās Ellītes (Liepas Ellīte, Velna ceplis) arkas ir vienīgās dabiskās smilšakmens arkas Latvijā. To veido 23 m gara ala, arkāde, kā arī avots. Šeit viena... Lasīt vairāk
-
Ap 400 m garš un līdz 16 m augsts atsegums upes kreisajā krastā. To veido gaiši Gaujas svītas smilšakmeņi. Atsegumu vairākās daļās sadala izteiktas sānu... Lasīt vairāk
-
Gravā netālu no Liepas kapsētas baltajos smilšakmeņos izveidojusies ala – Mazā Ellīte. Tā atrodas Liepas muižas parkā, kura vidū ir redzama ieplaka ar... Lasīt vairāk
-
Piecus metrus augstajā un divdesmit metru platajā pelēcīgā smilšakmens atsegumā ir izveidojusies sarežģīta šauru pazemes alu sistēma ar piecām ieejām. Alu... Lasīt vairāk
-
Saukta arī: Mīlestības ala, Sarkanā ala. Cēsu apkārtnē, lejpus Cīrulīšu klintīm, kādā Gaujas labā krasta sāngravā. Alas ieejai olveida forma, tās l = 1,9... Lasīt vairāk
-
Atrodas nepilnu kilometru lejpus Ķūķu klintīm Gaujas labajā krastā, bet upes kreisajā krastā slejas Enkurakmens iezis, kuram tikai nesen noskaidrots nosaukums.... Lasīt vairāk
-
Lojas upe līkumo gar majestātiskiem smilšakmens atsegumiem, kuros ir pat atrodamas bruņuzivju atliekas. Nostāsti vēsta, ka senatnē vietējie iedzīvotāji... Lasīt vairāk
-
Lorumupes smilšakmens atsegumi atrodas Kaļķupes ielejā pie Vīdāles. Atsegumus var viegli atrast atstājot mašīnu pie Vīdāles kapiem, netālu no Krauju mājām.... Lasīt vairāk
-
Vietā, kur Rojas upe plūst pa kanjonveida ieleju tās krastos nepilna kilometra garumā atsedzas astoņas 5 – 6 metru augstas smilšakmens klintis. Klintis – gaiši... Lasīt vairāk
-
Lustūzis ir Gaujas svītas smilšakmens atsegums, kurš atrodas Līgatnes pašā centrā, Līgatnes upes labajā krastā, iepretīm Spriņģu ielai un Līgatnes dīķim.... Lasīt vairāk
-
Ārēji Lustūzis ir zems iezis, kura sienas kā krelles rotā nelielas plaisas un nišas. Tas apliec Amatas upes līkumu līdzīgi kā liels pakavs. Pieredzējuši... Lasīt vairāk
-
Māras kambari ir gaišajā smilšakmenī izskalota alu sistēma Abavas labā krasta sāngravā, apm. 6 km augšpus Rendas un 400 m uz A no Jaunlanku mājām. Divas alas... Lasīt vairāk
-
Mazā ala atrodas ~ 0,2 km dienvidrietumos no Gūtmaņalas. Padomju laikā to dēvēja par Revolūcijas alu, jo alā it kā atrasti pagājušā gadsimta trīsdesmito... Lasīt vairāk
-
Melnais iezis ir visgleznainākais Braslas labā krasta smilšakmens atsegums. Atrodas aptuveni 200 metrus lejpus no Slūna ieža. Ieža nosaukums ir piešķirts dēļ... Lasīt vairāk
-
Pirms daudziem gadsimtiem, kad Amata veidoja ieleju, tā meta līkumu tur, kur tagad pļava, un tecēja gar Miglas ieža sānu. Dziļāk mežā aiz Miglas ieža, kur... Lasīt vairāk
-
Dabas pieminekli veido trīs izteiksmīgi smilšakmens atsegumu posmi Abavas senlejā, upes abos krastos. Virzienā no augšteces uz leju pirmās ir Galmicu klintis upes... Lasīt vairāk
-
Neļķu klintis ir gleznains sarkanā smilšakmens atsegums 20 m augstumā un 300 m garumā, sauktas arī par Suņu un Velna klintīm. Īpaši skaists skats uz klintīm... Lasīt vairāk
-
Dolomīta atsegumi Šķēdes kreisajā krastā, augšdevona Mūru svītas stratotips, kopš 1977. gada dabas aizsardzības objekts. Skolēnu izveidota taka un piknika... Lasīt vairāk
-
Neliels smilšakmens atsegums Amatas labajā krastā aiz Vizbulīšu klintīm.... Lasīt vairāk
-
Dabas pieminekli veido Vējupītes senlejas pamatkrasta nogāze, kurā atsedzas smilšakmens atsegumi. Pētera ala, kā arī citas mazākas alas veida plaisas un nišas,... Lasīt vairāk
-
Sarkanās jeb Pietraga klintis ir lielākās Salacas lejteces klintis, viens no ainaviskākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. Līdz 10 metrus augstās un ap 400... Lasīt vairāk
-
Gaujas senlejas labā pamatkrasta posms lejpus Krimuldas. Piķenes krauja ir 1 km gara un 75 - 80 m augsta, sāngravu izrobota. Kraujā redzami 8 dažāda lieluma... Lasīt vairāk
-
Atrodas Radžupes kreisajā krastā apmēram 2 metri virs upes līmeņa. Alas garums ir 5 metri, lielākais griestu augstums ir 1,2 metri, platums – līdz 5,1 m,... Lasīt vairāk
-
Siguldā, Daudas upes lejā, pavisam netālu no Daudu mājām, atrodas dziļa pusapaļa smilšakmens piltuve - grava, ko sauc par Raganu katlu. Viena puse ir it kā... Lasīt vairāk
-
Vaidavas upes kreisajā krastā ir izveidojušies 8–10 m augsti, līdz pat 100 m gari smilšakmens atsegumi — Raganu klintis. To lejasdaļā upes straume izskalojusi... Lasīt vairāk
-
Atrodas Rakšupes ielejas kreisajā krastā netālu no vecā tilta. To pakājē izplūst spēcīgs avots. Klints siena noaugusi ar ķērpi – melno cistokoleju, radot... Lasīt vairāk
-
Rūkūzes ieleja ir stāva un dziļa, tajā ir vairākas straujteces, un tās krastus rotā nelieli smilšakmens atsegumi. Atsegumā, kas redzams no Vilces pilskalna... Lasīt vairāk
-
Klints stiepjas vairāku simtu metru garumā un ir sarkanā krāsā, tāpēc tos sauc par Sarkanajām klintīm. Klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos... Lasīt vairāk
-
Saulstaru iezis nosaukumu ir ieguvis no tuvējām Saulstariņu mājām. Saulstaru ala (saukta: Runtiņa upes un Mežabrāļu ala) izveidojusies irdenā un neviendabīgā... Lasīt vairāk
-
Sērenes karsta kritenis atrodas 300 m no autoceļa Sece - Sērene. Kritenis ir veidojies, izskalojoties un izšķīstot ģipša slānekļiem. Pamazām zemē radās... Lasīt vairāk
-
Sietiņiezis (arī Sietiņš un Sietnis) ir aptuveni 400 metrus garš un līdz 15 m augsts baltā devona smilšakmens atsegums, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais... Lasīt vairāk
-
Krimuldas Mazā Velnala jeb Siguldas Mazā Velnala atrodas Gaujas krastā Piķenes kraujā 1 km augšpus Velnalas klintīm Krimuldas novadā. Kopējais alas garums ir... Lasīt vairāk
-
Ap 12 m augsta, 90 m plata klints. Kopējais kraujas augstums ir 19 m. Visgludākā lielā klints Latvijā, upe to erodējusi līdz hercīnā ģeotektoniskā cikla... Lasīt vairāk
-
Slūnu iezis - Braslas labajā krastā, zem augstsprieguma līnijas, ap 3,6 km augšpus ietekas Gaujā. Viena no izcilākajām klintīm Braslas krastā, augstums sasniedz... Lasīt vairāk
-
Jūras stāvkrasts ar devona smilšakmens atsegumiem ir unikāls ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu teritorijai kopumā. Atsegumu posmi ir ainaviski izcilākās... Lasīt vairāk
-
Līdz 10 m augsts un 140 m garš Gaujas svītas smilšakmens atsegums Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē virs vecupes, kurā redzami bebru darbi. Izrobots ar sīkām... Lasīt vairāk
-
Spriņģu iezis ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Cēsu novada Līgatnes pilsētas un Līgatnes pagasta teritorijā, Gaujas kreisajā... Lasīt vairāk
-
Staldzenes atsegums atrodas Baltijas jūras krastā 4 km uz ZA no Ventspils. Tas ir 4 līdz 8 m augsts tipisks abrāzijas tipa krasts, kurā apmēram 400 m garumā... Lasīt vairāk
-
Strantes – Ulmales stāvkrasts ir aizsargājams dabas objekts, kas sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas. Kurzemes stāvkrasts stiepjas vairāku desmitu... Lasīt vairāk
-
Ap 100 m gara un līdz 40 m augsta krauja ar 15 m augstu smilšakmens atsegumu Amatas labajā krastā. To veido sarkanu un mālainu aleirolītu slānis, virs kuriem... Lasīt vairāk
-
Tītmaņu iezis ir līdz 12 m augsts smilšakmens iezies, kas izvietojies pie vienas no Gaujas vecupēm, grūti pieejamā vietā. Klints garums ir aptuveni 200 m.... Lasīt vairāk
-
Vanagu iezis, arī Egļu krauja vai Roču iezis, kas tāpat kā Zvārtes iezis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Tā augstums ir 36m, bet... Lasīt vairāk
-
No Veclauču tilta var apskatīt gleznaino Veclauču smilšakmens atsegumu ar lielu grotu pie paša tilta. Veclauču iezis stiepjas tālāk pa Amatas kreiso krastu. Tajā... Lasīt vairāk
-
Veczemju klintis atrodas Limbažu rajonā, uz D no Veczemjiem. Ja brauc ar savu transportu, iespējams piebraukt gandrīz tieši klāt. Skaists skats gan no augšas (kur... Lasīt vairāk
-
Gaujas labajā krastā 3,8 kilometrus no Siguldas tilta atrodas valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis - Velnalas klintis. Tās ir 15 metrus augstas un 250... Lasīt vairāk
-
Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā... Lasīt vairāk
-
Kraujas iezis – saukts arī par Virtaka iezi ir smilšakmens atsegumi upes krastā apmēram 230 m garumā. Iezis ir unikāls ar Gunta Eniņa 1986. gadā atklātajiem... Lasīt vairāk
-
Vizbulīšu klintis ir 4 m augsta smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, 600 m augšpus Līgatnes – Kārļu ceļa tilta, 150m lejpus Vanagu ieža. Kraujas... Lasīt vairāk
-
Atrodas Amatas kreisā krastā 700 m lejpus Melturiem, 200 m lejpus Iļāku ieža. Līdz 30 m augstas, 150 m platas dolomīta klintis ar krītošiem avotiem, atsedzas... Lasīt vairāk
-
Zemais iezis (arī Roču iezis) atrodams netālu no Lustūža, Amatas upes līkumā, starp Zvārtes iezi un Lustūzi. Apskatāms no pretējā krasta. Skaists skats... Lasīt vairāk
-
Divpakāpju klinti (4,5 m + 4 m) veido Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi. Augšējā pakāpē redzama 5,5 m plata un 3,5 m dziļa niša un 3,5 m gara ala.... Lasīt vairāk
-
Zivtiņu atsegumi atrodas Vidzemes akmeņainajā jūrmalā Limbažu rajonā starp Ežurgu un Kurliņupi. Lielā mērā izveidojušies 2005.gada janvāra vētrā, kad tika... Lasīt vairāk
-
Zvārtes iezis ir viens no gleznainākajiem Devona smilšakmens iežu atsegumiem ne tikai Gaujas nacionālajā parkā, bet arī Latvijā. Iezis ir arī valsts nozīmes... Lasīt vairāk