Zvārtes iezis ir viens no gleznainākajiem Devona smilšakmens iežu atsegumiem ne tikai Gaujas nacionālajā parkā, bet arī Latvijā. Iezis ir arī valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis. Apmeklētāji no Amatas labā krasta var apskatīt ap 44 m augsto, puslokā izliekto Zvārtes krauju, ziemeļrietumos atrodas Amatas apskalots līdz 19 metrus augsts klints izcilnis – ainaviskais Zvārtes iezis.
Tas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Amatas upes kreisajā krastā.
Ieža nosaukums aizgūts no tuvējām Zvārtes mājām, kas nopostītas pēc otrā pasaules kara. Aptuveni tajā vietā tagad ir Apmeklētāju centrs.
Ieža raksturojums
Atsegumam ir divas nosacītas daļas – dienvidaustrumos, attālāk no Amatas atrodas līdz 44 m augsta, pusloka formas nobrukuma krauja – Zvārtes krauja, ziemeļrietumos atrodas Amatas apskalots līdz 19 metrus augsts klints izcilnis – ainaviskais Zvārtes iezis. Kopējais kraujas garums ap 200 m. Krauja ir ļoti stāva, pakļauta virzemes un pazemes ūdeņu iedarbībai, vējam, salam un citām dabas pārādībām. Lielāko daļu šī ieža aizņem Gaujas svīta, bet pašā kraujas augšdaļā ir aptuveni 3m biezs Amatas svītas atsegums. Starp klinti un krauju Zvārtes iezī ir aleirolīts, kuru pārsedz baltie smilšakmeņi. 1939. gadā pie Zvārtes ieža Amatas gultne tika iztaisnota, lai upes sānu erozijas dēļ milzīgais smilšakmens izcilnis neietu bojā – kopš šī laika arī vērojama pakāpeniska atseguma dienvidaustrumu daļas nobrukšana un aizaugšana. 200 m lejpus Zvārtes iezim Amatas otrā krastā atrodas Miglas iezis, saukts arī par Mazo Zvārtes iezi un Pļavas iezi (augstums 14 m).
Apkārtne
Pretī Zvārtes iezim, 323 m attālumā, austrumos, Amatas labajā krastā, atrodas līdzīgs smilšakmens izcilnis – Miglas iezis, ko vietējie iedzīvotāji saukuši par Pļavas iezi, vēl pazīstams kā Mazais Zvārtes iezis, bet senāk dēvēts arī par Čūskas kalnu, kura augstums ir 25 m. Kādreizējā Amatas vecupe, Miglas ieža pakājē, izveidojusi nelielu dīķi. 927 m attālumā no Zvārtes ieža, Amatas kreisajā krastā, atrodas Zemais jeb Roču iezis. Nosaukums jau vēstī par to, ka iezis nav sevišķi augsts, bet ir iezīmīgs ar savām alām – Bruņuzivju un apaļīgās formas P ala. Pretī Zemajam iezim, Amatas labajā krastā, slejas Lustūža iezis, kurš pazīstams ar Lustūža krāci un aso līkumu stāvajā klinšu sienā, kas ir viena no bīstamākajām ūdenstūristu vietām Amatā. 1.3 km attālumā no Zvārtes ieža sastopams Vanagu iezis, minēts arī kā Egļu krauja kas izveidojies par mežonīgu, iežu nobrukumiem izrobotu augstu krauju. Līdzīgi kā Zvārtes iezi, arī šo iezi veido it kā divi klinšu stāvi. Smilšakmeņos uzietas bruņuzivju atliekas. Savukārt Vizbulīšu iezim (1.4 km attālumā) pavasaros visapkārt zied vizbulītes, ar ko izskaidrojams ieža nosaukums. Un šie ieži nav vienīgie, bet ir arī vēl diezgan daudz citu iežu, kas sastopami Zvārtes ieža apkārtnē, gar Amatu. Zvārtes ieža apkārtnē var apskatīt arī Veclauču viduslaiku kapsētu(1.8 km attālumā no Zvārtes ieža), mazliet tālāk atrodas Roču meža rezervāts, kura apmeklēšana nav atļauta. Turpinot ceļu tālāk, būs saskatāma Krustkalnu viduslaiku kapsēta minēta arī kā Zviedru kapi. Pēc 100 m būs apskatāma Kājiņu ala, kas ir Valsts aizsargājams dabas objekts. Ala atklāta 1986. gadā, tās kopgarums ir 22 m. Alā var apskatīt senas zīmes. Ala kalpo arī kā ziemojošo sikspārņu monitoringa (novērošanas) stacija. Zvārtes ieža ainava nebūtu pilnīga bez Vieļu mājas rijas, kas ir apmēram 150 gadus veca. Pēc nostāstiem 1872. gada vētrā aiznesta no Zvārtes mājām uz Vieļu, kur to atjaunoja 1986. gadā. Pie Zvārtes ieža, Amatas kreisajā krastā atrodas Roču rezervāts.
Lai objekts būtu pieejams apskatei un vienlaikus lielā tūristu plūsma nenodarītu lielu ļaunumu trauslajai klintij, ap Zvārtes iezi Gaujas nacionālā parka administrācija izveidojusi tūrisma infrastruktūru – koka kāpnes, celiņu, iekārto tiltu pār Amatas upi un attālāk no ieža – automašīnu un autobusu stāvvietu un tūrisma informācijas centru. Gaujas nacionālais parks sadarbībā ar vietējiem zemes īpašniekiem kopj no ieža pārredzamo ainavu – tiek pļauta iezim tuvākā pļavas daļa, savukārt attālāko pļavas daļu nogana zirgi, pēc iespējas labā kārtībā tiek uzturēta visos tūristu attēlos redzamā rija, kas pēc nostāstiem 1872. gada vētrā aiznesta no Zvārtes mājām uz Vieļu, kur to atjaunoja 1986. gadā
lv.wikipedia.org
amata.lv
www.daba.gov.lv