Array
(
[0] =>

[1] =>

[2] =>

[3] =>

[4] =>

[5] =>

[6] =>

[7] =>

[8] =>

[9] =>

[10] =>

[11] =>

[12] =>

[13] =>

)
vairāk
-
Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa vasaļu pils. Kokneses pils celta 1209. gadā uz senākā latgaļu pilskalna. Sākumā vasaļa pils kalpojusi tikai... Lasīt vairāk
-
Alsviķu muižas pils (Alswig) – neoklasicisma pils un muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. ... Lasīt vairāk
-
Remtes muiža veidojusies pie viduslaiku pils, kura dabā vairs nav saglabājusies. No sākotnējā muižas apbūves kompleksa saglabājusies vecā muižas kungu māja... Lasīt vairāk
vairāk
-
Jelgavā uz Driksas tilta atrodas skulptūras "Konrāds" un "Hercogs Bīrons", kuras veltītas Jelgavas dibinātājam Livonijas ordeņa mestram... Lasīt vairāk
-
Liepāja ir pazīstama kā mūzikas pilsēta, kurai ir arī sava himna ar nosaukumu “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Liepājniekiem tik zināmie himnas tēli –... Lasīt vairāk
-
Piemineklis Latvijas armijas pirmajam komandierim - Oskaram Kalpakam atklāts 2006. gada 22. jūnijā, Esplanādē. Pieminekļa un laukuma autori ir tēlnieks Gļebs... Lasīt vairāk
vairāk
-
Katoļu baznīca celta 1861.gadā, paplašināta - 1880. gadā. Pirmajā pasaules karā baznīca tika stipri nopostīta, 1918. gadā – atjaunota. 42 m garā un 20 m... Lasīt vairāk
-
Dundagas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Pils ielā 10, Dundagā, Latvijā. Tagadējo mūra baznīcu pabeidza... Lasīt vairāk
-
Aizputes Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dienvidkurzemes... Lasīt vairāk
vairāk
-
Strūklaka atrodas pie Bruņinieku pilskalna, Lielā ielā 10A. 2019. gadā pārbūvētā strūklaka ieguvusi jaunu veidolu, kurā akcentēta Kandavas simbolika.... Lasīt vairāk
-
Strūklaka Jūrmalā, Jomas ielā pie viesnīcas "Hotel Jurmala SPA". Strūklaka ar četrām sprauslām Schaumsprudler 55-10E, iekļautu mehānisko ūdens... Lasīt vairāk
-
vairāk
-
21 m augstā Kolkas bāka ir bāka ziemeļos no Kolkas raga uz mākslīgi uzbērtas salas 6 km gara sēkļa galā. Bāka iezīmē Irbes šauruma austrumpusi. Lai... Lasīt vairāk
-
Ovišu bākas celtniecība pabeigta 1814. gadā un bez arhitektoniskiem grozījumiem tā saglabājusies līdz mūsu dienām un ir vecākā darbojošās bāka Latvijā.... Lasīt vairāk
-
Liepājas ziemeļu mols ir 1800 metrus garš un 7,35 metrus plats, tā celtniecība ilga vairāk nekā divus gadus. Ziemeļu mols būvēts 19. gadsimta beigās,... Lasīt vairāk
vairāk
-
Talsu paugurainē uz Kamparkalna, kas ir Ziemeļkurzemes augstākā vieta (174 m vjl.), ir uzbūvēts 29.6 m augsts koka skatu tornis. No torņa visos gadalaikos var... Lasīt vairāk
-
Koka skatu tornis Jelgavā, Pils salā ar labiekārtotu piknika vietu izveidots 2018. gada vasarā savvaļas zirgu, putnu, divu upju un pilsētas panorāmas vērošanai... Lasīt vairāk
-
Jaunais skatu tornis atklāts 2015. dada 19. novembrī un uzbūvēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu. Uzkāpjot jaunajā, nu jau 24 m augstajā skatu... Lasīt vairāk
vairāk
-
Dzelzsbetona tilts pār Rūjas upi uzcelts 1924. gadā. Tajā laikā tā bija garākā vienlaidu dzelzsbetona tilta arka Latvijā. Autors – būvinženieris Ēriks... Lasīt vairāk
-
Gājēju tilts pār Gauju Valmierā. Tas ir simetrisks vanšu sistēmas tilts ar tērauda stingrības siju. Projekta autors inženieris J. Zavickis. Tilts uzbūvēts... Lasīt vairāk
-
Trošu tilts pār Gauju tika uzcelts pagājušā gadsimta 70tajos gados, lai savienotu abus Gaujas krastus – Vidagu ar Šķiņķiem. ... Lasīt vairāk
vairāk
-
Ausekļu dzirnavu muzejā ir Iespēja aplūkot un izmēģināt savus spēkus daudzveidīgajos zemnieku sētas darbos – graudu malšana ar rokas dzirnavām, labības... Lasīt vairāk
-
Stirnas muižas vējdzirnavas celtas 19. gadsimta vidū no sarkaniem ķieģeļiem.... Lasīt vairāk
-
Pēterlauku vējdzirnavas celtas no 1860. gada līdz 1870. gadam arhitekta F. Šmita vadībā. Tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas - vienas no vislabāk... Lasīt vairāk
vairāk
-
Tagadējās Rīgas ielas pašā sākumā ir atradušies Raunas vārti (14. – 15. gs) No šejienes viduslaikos sācies Raunas – Alūksnes – Pleskavas un Trikātas... Lasīt vairāk
-
Mazirbes kāpās, ziemeļaustrumos no Lielā tīklu šķūņa (tagad vasaras dzīvojamā māja) vienkopus iegūlušas vecās zvejas laivas, kuras šeit atvilka... Lasīt vairāk
-
Zviedru mūri Jaunpilī, pēc nostāstiem, cēluši zviedru karagūstekņi, kurus barons Matiass fon der Reke uz Jaunpili atvedis pēc Salaspils kaujas Trīsdesmit gadu... Lasīt vairāk
vairāk
-
Atrodas Krimuldas pagastā, netālu no Krimuldas baznīcas un mācītāja mājas, Runtiņupītes labajā krastā. Teika stāsta, ka šajā alā dzīvojis lībiešu... Lasīt vairāk
-
Gaujas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē atsedzas līdz 10 m augsti un 50 m gari smilšakmeņu atsegumi. Tos šķērso grava, pa kuras gultni plūst neliels avots.... Lasīt vairāk
-
Vietā, kur Rojas upe plūst pa kanjonveida ieleju tās krastos nepilna kilometra garumā atsedzas astoņas 5 – 6 metru augstas smilšakmens klintis. Klintis – gaiši... Lasīt vairāk
vairāk
-
Galvenais parka akcents ir akmeņos ietvertās Javoņa upītes gultne un atvērtā Šešupes piekrastes zona. Caur parku stiepjas gājēju tiltiņi un darbojas... Lasīt vairāk
-
Atpūtu Reņķa dārzā ar tā vieglumu un gaišumu, kas pārņem, ieejot parkā ir iecienījuši gan ventspilnieki, gan pilsētas viesi. Pastaigu laikā var aplūkot... Lasīt vairāk
-
Tilderu dabas takā var vērot gleznaino upes ieleju, Tilderu dolomīta krauju, senās lauztuves un dižo Virešu mežābeli... Lasīt vairāk
vairāk
-
Līdz 1234. gadam šeit bijusi kuršu valdnieka Lamekina pils. Pilskalna apkārtnē ir Ventā ietekošā Pils upīte (tās ūdens agrāk izmantots acu ārstēšanai) un... Lasīt vairāk
-
Tempļa kalns ir pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera dienvidrietumu krasta pussalā. Šis pilskalns ir Alūksnes augstākais punkts. Tas ir sens latgaļu pilskalns un... Lasīt vairāk
-
Beites krauju pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar izcilu skatu perspektīvu uz... Lasīt vairāk
vairāk
-
Vaiķos atradīsi vienu no 15 lielākajiem akmeņiem Latvijā – šis akmens ir kā milzīgs galds, kuru šurp esot atnesis neviens cits kā pats velns. Taisnība vai... Lasīt vairāk
-
1953./54.g. ziemā daļu no akmens atskaldīja Imanta Sudmaļa pieminekļa (Rīgā) būvei, un kopš tā laika sācis aizmirsties vecais nosaukums, jo akmeni sākuši... Lasīt vairāk
-
Garums 5,3 m, platums 5,1 m, augstums gandrīz 1,2 m, apkārtmērs gandrīz 16 m. Pašlaik apkārtne sakopta.... Lasīt vairāk
vairāk
-
Ūdenskrituma augstums 2,3 m, platums 0,4 – 0,5 m. Vienas pakāpes ūdenskritums, augšmalu 0,6 m biezumā veido lodīšu smilšakmens, pārējais – 1,6 m augstumā... Lasīt vairāk
-
Uz Jodupītes atrodas divi ūdenskritumi 2,6 un 1,2 metru augstumā. Atrodas Gaujas nacionālajā parkā, lielākā daļa upītes tecējuma ietilpst Nurmižu gravu... Lasīt vairāk
-
Trejrumbiņa ir unikāla pat Latvijas mērogā – trīs ūdenskritumu kaskāde pār Amatas un Pļaviņu svītas kontakta zonu, strautiņā, kas ietek Riežupē tās... Lasīt vairāk
vairāk
-
Leju jeb Muižas svētavots ir visai neparasts salīdzinot ar avotiem, ko pierasts redzēt – tas ir kāpjošais avots, kas nozīmē, ka tas no zemes iztek vertikāli.... Lasīt vairāk
-
Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem dzidravotiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no tās dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un... Lasīt vairāk
-
Lūrmaņu avots iztek no ielejas stāvākās nogāzes, krīt nelielā strūklakā aptuveni no metra augstuma. Lai nokļūtu līdz avotam, uz to ved koka kāpnes, tā... Lasīt vairāk
vairāk
-
Rēzeknes ezers (arī Kovšu ezers, Kovševas ezers, Kauša ezers) ir dzidrūdens ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienviddaļā austrumos no dzelzceļa stacijas... Lasīt vairāk
-
Dubkalnu ūdenskrātuves krastos izvietotas vairākas atpūtas vietas pie ūdens. Atpūtas vietā Nr.1 ir izveidota ģērbtuve, sausā tualete un ērta pludmale, kur... Lasīt vairāk
-
Laidzes ezera krastā pieejama labiekārtota peldvieta ar pārģērbšanās kabīnēm, tualeti, soliņu. Iespēja makšķerēt un iznomāt laivu.... Lasīt vairāk
vairāk
-
Ezera dienvidu krastā atrodas Vecstāmeriena ar Stāmerienas Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu, Stāmerienas muižas kompleksu un Mīlestības ozoliem. Ziemeļu... Lasīt vairāk
-
Ezers Veclaicenes pagasta Kornetu ciema centrā. Ezera vidējais dziļums ir 5.6 metri, bet maksimālais dziļums - 20.0 metri (R daļā). Ezera krasti ir lēzeni,... Lasīt vairāk
-
Kuldīgas peldvieta Mārtiņsalā jau desmit gadus pēc kārtas (2019. g.) ieguvusi Zilā karoga peldvietas statusu. Mārtiņsalas peldvieta ir vienīgā Zilā karoga... Lasīt vairāk