Šīs Dzeltenās priedes stādītas apmēram 1906. gadā, abpus iebraucamā ceļa pie Bērzmuižas, kādreizējās Engures kroņa mežkunga muižas.
Engures kroņa mežkunga muižas komplekss Bērzmuiža celts 1870. gadā, uzbūvējot kūti, klēti un ratnīcu, vēlāk arī pirti un divus šķūņus. Ierīkota arī čiekurkalte, kura darbojās līdz 1978. gadam. Tā bijusi pirmā ražotne Kurzemē, kurā žāvēja čiekurus un ieguva sēklas meža atjaunošanai. Engures mežniecība Bērzmuižā pastāvēja līdz 1944. gada rudenim. Kara laikā mežniecība nodegusi.
Šie ir lielākie un vecākie eksemplāri Latvijā, no kuru sēklām izaudzētas Engures un Zentenes pagastu dzeltenās priedes pie trim kādreizējām mežsargu mājām.
Dzeltenā priede ir viena no retākajām priežu sugām Latvijā.
Bargajās ziemās izsalst, -30ºC sals tiek uzskatīts par kritisko robežu, kādu suga spēj paciest mūsu klimatā. Savā dzimtenē – Ziemeļamerikas rietumdaļā – tā ir ļoti izplatīta. Kokrūpniecībā tai ir tāda pati nozīme kā mūsu parastajai priedei.
Dzeltenā priede var sasniegt 70 m augstumu un 7,8 m apkārtmēru.
Dzeltenai priedei ir divas varietātes:
- pamatsuga Pinus ponderosa var. ponderosa P.Lawson & C.Lawson, 1836., ar 12-25 cm garām skujām, kuras aug pušķīšos kopā pa trim.
- klinšu priede Pinus ponderosa var. scopulorum Engeln., 1880., ar 10-17 cm garām skujām kopā pa divām.
Pie Bērzmuižas augošās priedes pieder pamatsugai, kaut literatūrā tās sauktas arī par klinšu priedi vai pat ciedrupriedi.
Čiekuri priedēm ir atšķirīgi – ciedru priedei čiekurzvīņu vairodziņš gluds, bet dzeltenajai priedei vairodziņa vidū ir īss dzelonītis jeb piesis. Turklāt pie mums ciedru priedes čiekurus vienmēr izēd un saārda putni, veselus zem koka neatrast. Uzmanīgāk apskatot, šķietami līdzīgā ciedru priede no dzeltenās priedes ir viegli atšķirama: dzeltenās priedes skujas no zvīņveida lapu maksts izaug kopā pa trim (dažreiz pa divām), bet ciedru priedei skujas pušķos pa piecām.
www.geocaching.com