Aizkraukles pilskalns atrodas Daugavas labajā krastā, lejpus Aizkraukles baznīcai. Pilskalns ierīkots Daugavai paralēlā kalnā, kas par 40 m paceļas virs upes līmeņa. Aizkraukles pilskalns atrodas apmēram 83 km no Rīgas. Visātrāk to var sasniegt, braucot pa Rīga – Daugavpils šoseju ( A6 ) līdz Skrīveriem. Aizkraukles pilskalns atrodas starp Skrīveriem un Aizkraukli Daugavas malā.
Aizkraukle (Ascrade) bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem Daugavas labajā krastā, stratēģiski izdevīgā vietā starp diviem Daugavā ieplūstošiem strautiem. Aizkraukle minēta jau 13. gs. rakstītajos avotos, kā arī Indriķa hronikā. Nosaukts Aizkraukles pils vecākā Vievalža (Viewaldus) vārds. Aizkraukles koka pili krustneši nodedzināja 1205. g. karagājienā.
Aizkraukles pilskalns, saukts par Augstajiem kalniem, Kraukļu kalniem vai Batarejām aizņem 0.5 ha lielu teritoriju. Tas paceļas 40m virs upes līmeņa. Pilskalna sāna augstums pret Daugavu ir 25–30m, pretējais pilskalna ZA sāns ir 9–13m augsts.
Pilskalns sadalīts divās daļās ar platu un dziļu grāvi. Pilskalna galveno plakumu (100m x 45–65m) ierobežo no lieliem laukakmeņiem kaļķu javā mūrētas sienas paliekas. DA daļā izveidots aizsargvalnis. Ieeja pilskalna galvenajā plakumā veda no ZA puses pa grāvi, gar aizsargvaļņa DR galu. Mazākais plakums, (35–40m x 30–40m), DA galā nocietināts ar 2m augstu valni, kas vērsts pret Ašķeres upi. Pilskalnu paaugstina mākslīgi veidotas terases, kas labi labi saglabājušās DR un DA daļā. Pilskalna tuvumā ir divi kapulauki (Aizkraukles un Lejasžagaru), kuros 10.–12. gs., spriežot pēc līdzdotajām lietām, apglabāti lībieši un latgaļi.
Starp pilskalnu un Daugavas krastu atradās Aizkraukles senpilsēta (ap 3 ha), mūra baznīca (13.–17. gs.) un viduslaiku kapsēta.
Pilskalnā pirmie nelielie izrakumi veikti 1889. g. A. Buhholca vadībā. 1971.–1976. g. V. Urtāna vadībā notika plaši arheoloģiskie izrakumi. Konstatēts, ka agrākās senlietas attiecas uz l g.t. p.m.ē., bet mūra siena pilskalnā veidota 13. gs. Pilskalnā atradās apmēram 30 celtnes, 98 krāsnis, podnieka ceplis, dzelzs ieguves krāsns. Interesants atradums depozīts, kas sastāvēja no 189 monētām, to fragmentiem un sudraba kaklariņķa. Monētas kaltas vismaz 30 pilsētās, tajās pārstāvēti ap 25 Rietumeiropas valdnieki, grāfa un bīskapi. Depozīts noslēpts kādā briesmu brīdī XI gs. otrajā pusē.
(Informācijas dēlis pie Aizkraukles pilskalna)