Leju jeb Muižas svētavots ir visai neparasts salīdzinot ar avotiem, ko pierasts redzēt – tas ir kāpjošais avots, kas nozīmē, ka tas no zemes iztek vertikāli. Šādos avotos to iztekas vieta parasti pildīta ar smiltīm, kas ūdens plūsmas ietekmē visu laiku mutuļo un „vārās”.
Avota iztekas vietā novērojamās oranžās nogulsnes liecina par to, ka ūdens sastāvā ir augsts dzelzs saturs. Vietējie iedzīvotāji avota ūdenim piedēvē dziednieciskas īpašības, par tām saglabājušies arī vairāki nostāsti. Ne jau nu velti pie avota atrodama Latvijas diženākā ieva, ar 2,1 metra apkārtmēru.
Virs avota uzbūvēta senatnīga stila lapene ar salmu jumtu.
Blakus avotam atradīsiet arī vietējas nozīmes robežakmeni.
www.daba.gov.lv
Leju svētavots (Upuravots)
Avots atrodas Sventājas ielejā, labā pamatkrasta lēzenajā nogāzē, 3,5 km uz austrumiem no Rucavas centra, 300 m no Rucavas muižas kalna uz dienvidiem, pļavās.
Leju svētavots nereti saukts arī par Upuravotu. Pēc būtības tas ir paliels kāpjošs avots, kas iztek ielejas nogāzē. Pēc ūdens ķīmiskā sastāva – dzelzsavots, par ko liecina arī daudzās oranžās nogulsnes avota gultnē. Avota izteka ir labiekārtota – tas izplūst zem ainaviskas nojumes, kas veidota kā seno laiku būve.
Senāk avotā bijusi koka grīda, bet zem tās dūres lieluma akmeņu bruģis (šādas ziņas 1976. gadā pierakstījis arheologs Andrejs Vasks). Par avota ūdeni tautā ir uzskats, ka tas ir dziedniecisks. Nostāsts vēsta, ka avota tuvumā kādreiz atradusies baznīca, pēc citām ziņām, netālu tīrumā bijuši senkapi.
Leju svētavota apkārtne ir labiekārtota – tas izplūst zem ainaviskas nojumes, kas veidota kā seno laiku būve. Pie avota ir uzstādītas arī vairākas norādes zīmes ar avota nosaukumu un aicinājumu nekāpt avota gultnē.
Blakus Leju svētavotam atrodas vietējas nozīmes robežakmens, kas apskatāms 7,5 m no avota pieejas vietas un nojumes ZA stūra, 4 m no avota gultnes, tā kreisajā pusē, 1 m pa kreisi no taciņas uz avotu. 2,5 m pirms akmens ir svētavota nosaukuma zīme.
www.senvietas.lv