Pētera ala ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, Siguldā. Atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā.
Pētera ala ir šaura plaisa sarkanu smilšakmeņu sienā. Tās augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metri (zem smilšakmens griestiem tikai 4 metri) un platums 2,3 metri. Ala ievērojama ar ļoti lielu kultūrvēsturisko vērtību.
Pētera ala ir uzskatāma par senu kulta vietu. 1997. gadā augstu alas sienās vēsturnieks Andris Grīnbergs atklājis petroglifu zīmes. Kopumā alā ir saglabājušās vismaz 42 dažādas petroglifu zīmes. Tāpat alas un klints sienās atrasti atsevišķi ar gadu skaitļiem datēti iegravējumi jau kopš 18. gadsimta.
Jau kopš 19. gadsimta nogales Pētera ala ir bieži aprakstīta dažādos literatūras avotos.
lv.wikipedia.org
Dabas pieminekli veido Vējupītes senlejas pamatkrasta nogāze, kurā atsedzas smilšakmens atsegumi.
Pētera ala, kā arī citas mazākas alas veida plaisas un nišas, ir izvietojušās atsegumā, kura augstums ir 6 – 12 m, garums ap 60 m.
Ala ir 6,3 m gara (zem smilšakmens griestiem tikai 4 m), līdz 6,4 m augsta un līdz 2,3 m plata.
www.daba.gov.lv
Šaura plaisa sarkanu smilšakmeņu sienā. Par alas nosaukumu vēsta teika, kas stāsta, ka zviedru kara laikā alā slēpies zemnieks vārdā Pēteris. Alas augstums sasniedz 6.4 m, garums 6.3 m, platums 2.3 m.
Gaujas senielejai šarmu un kalnu pastaigu „garšu” piešķir ne vien Gaujas upe ar stāvajām senkrasta nogāzēm, bet arī tās pieteku dziļās ielejas un to sāngravas. Vējupītes ieleja pāršķeļ Gaujas senielejas kreiso krastu, tās krastos paslēpti vairāki iespaidīgi iežu atsegumi, nelieli ūdenskritumi un alas. Viena no tām ir interesantā Pētera ala.
Pētera ala paslēpusies Vējupītes ielejas kreisajā krastā. Tā ir kā šaura, augsta plaisa, kas izveidojusies Gaujas svītas sarkanajos smilšakmeņos augstu virs upītes līmeņa. To var uzskatīt tādu kā mazas aizas un alas krustojumu. Alas garums sasniedz 6.3 metrus, maksimālais platums 2.3 metri, augstums 6.4 metri. Alas labajā pusē ir šķērsplaisa – tā ir gandrīz 2m gara un 0.5 m plata.
Līdz alai ved kāpnes un platforma ar margām. Ala saistīta ar vairākiem seniem nostāstiem. Viens no tiem stāsta par alas nosaukuma izcelšanos – zviedru laikos, kad izcēlies karš, šeit no paņemšanas zaldātos slēpies zemnieks Pēteris. Cits stāsts vēsta, ka tajos pašos zviedru laikos alā esot slēpies vecais Grotu māju saimnieks ar savu sievu un dēlēnu. Kad pietrūcis maizes, un tuvinieki cietuši badu, Pēteris devies uz tuvējo Siguldas mācītājmuižu lūgt maizi. Apkārtnē valdījis bads, tādēļ viņam atteikts. Izmisumā Pēteris paķēris tikko no krāsns izvilkto, karsto maizes klaipu un zibens ātrumā pazudis mežā, izbēgot no vajātājiem. Trešā teika vēsta, ka te no kara briesmām slēpies vietējais mācītājs un alā kristījis bērnus.
Atcerieties, ka Latvijas alas ir aizsargājamas – skrāpēt uzrakstus alas sienās ir aizliegts! Aicinām būt uzmanīgiem, ja alu apmeklējiet ziemas laikā – šeit, ar asajiem nagiem ieķērušies alas sienās, mēdz ziemot sikspārņi.
Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!
tourism.sigulda.lv