Saulstaru iezis un ala atrodas Kubeseles dabas un vēstures takā.
Saulstaru iezis nosaukumu ir ieguvis no tuvējām Saulstariņu mājām. Saulstaru ala (saukta: Runtiņa upes un Mežabrāļu ala) izveidojusies irdenā un neviendabīgā smilšakmenī. Atrakta un tīrīta 1990. gadā. Augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums ar alu ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Devona smilšakmens iezis ir miljoniem gadu vecs nogulumiezis, kas ir stipri sadēdējis, kārtains, plaisains, birstošs un vāji cementēts.
Nostāsti vēsta, ka alā 1944. gadā ir slēpušies sarkanie partizāni un mežabrāļi pēc II Pasaules kara, tāpēc alu mēdzot saukt arī par Mežabrāļu alu.
Aizliegts rāpties pa smilšakmens atsegumu, iet iekšā alā un kurināt ugunskuru!
www.krimulda.lv
Saulstaru klintis un ala, arī Runtiņupes ala, Mežabrāļu ala ir smilšakmens atsegums ar tajā esošu alu, kas atrodas mežā, Runtiņupītes kreisajā krastā, aptuveni 0,5 km pirms tās ietekas Gaujā. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.
Dabas piemineklis aplūkojams no Kubeseles lokveida dabas takas. Netālu no tā starp kokiem saskatāmi seno baltu (t.s. "Gaujas zemgaļu") un līvu uzkalniņkapi.
Nosaukums
Iezis savu nosaukumu ieguvis no tuvējām "Saulstariņu" mājām. Ar alu saistīti nostāsti par mežabrāļiem, kas ieža alā patvērušies pēc otrā pasaules kara. Pēc citām ziņām alā 1944. gadā slēpušies sarkanās armijas bandīti, tāpēc saukt par Mežabrāļu alu nebūtu pareizi.
Apraksts
Smilšakmes iezis stipri sadēdējis, kā arī tas ir kārtains, birstošs un vāji cementēts. Pēc 1990. gada mērījumiem alas garums ir 25 m, platums – 2,4 m, augstums – 2,8 m. Dziļumā ala sadalās divos šauros atzaros, tās dibenā 4 m augsts vertikāls "skurstenis". Runtiņupes alā ir bīstami uzturēties, jo alas griesti nobrūk, kas arī samazina alas augstumu.
lv.wikipedia.org