Sērenes karsta kritenis atrodas 300 m no autoceļa Sece – Sērene. Kritenis ir veidojies, izskalojoties un izšķīstot ģipša slānekļiem. Pamazām zemē radās iespaidīgs piltuvveidīgs tukšums, kuru sedza plāna augsnes kārtiņa, bet vēlāk tā iebruka. Karsta procesi noris pazemes struktūrās, kurās sastopami kūstoši minerālsāļi. Karsta procesi noris pamatā kūstot kaļķakmeņiem un dolomītam vai ģipšakmenim. Izskalošanās notiek pazemes ūdeņu ietekmē, kā rezultātā minerālu šķīdumi tiek iznesti virszemes ūdensbaseinos. Izkūstot minerāliem, pazemē veidojas dobumi, plaisas, pazemes ezeri, kuros, iebrūkot virszemes daļai, veidojas karsta bedre – piltuve.
www.vieglicelot.lv
Lauces upes senielejas krastā atrodošais Sērenes karsta kritenis ir sezonāla avota izplūdes vieta vecās akmenslauztuvēs. Te uzskatāmi redzami Pļaviņu svītas dolomītu slāņu atsegumi. Bedres apakšā ceļotājs stāv zem ūdenskrātuves līmeņa! Ziemeļu virzienā atrodas Dabas piemineklis Korkules sausgultne ar ūdensrjējiem. No bijušā Korkules purva, cauri Sērenes zivju audzētavai tekošais grāvis izveidojis palielu gravu. Tās gultnē ūdens pazūd pazemē, lai pēc 0,5 km daļa no tā izplūstu Lauces stāvkrastā.
www.vietas.lv
Krokuļu sausgultne un pazemes upe
Korkuļu jeb Kubuļu strauts (nosaukums nav īsti zināms) aiz Sērenes zivju audzētavas atgādina nelielu, bet labi izteiktu upīti ar smilšainu gultni. Upīte tek pa labi izveidojušos 10 – 15 m dziļu gravu, kas ir negaidīti pirmatnīga, tajā aug strauspapardes, platlapju mežs. Ap 300 m lejpus Korkuļu mājām upīte sāk pazust ūdensrijējos, līdz tā kļūst pilnīgi sausa. Ir neparasti vērot straujās upītes režīma izmaiņas – tā ir šķietami izzudusi, bet pietiek nostāties uz sausās smilšainās gultnes, kad atkal parādās un sāk tecēt ūdens. Kopā ar pirmatnīgo, džungļiem līdzīgo veģetāciju tas izskatās ļoti iespaidīgi. Labajā krastā lejasdaļā atrodas dīvaina būve ar sakusušiem granīta bluķiem - ceplis vai pagrabs, salīdzinoši jauna?
Kad upīte ir pilnīgi izzudusi pazemē, tās ieleja nekļūst neizteikta, novirzās uz Daugavas pusi. Taču pati upīte no pazemes parādās Laucesas stāvkrastā, kur tā ir izveidojusi nelielu gravu. Gravā (ap 20 m zem gravas augšpuses) no akmeņiem tek ārā vesela upe. Gravas augšgalā ir nelielas klintis.
Vietā, kur upe izplūst no pazemes, stāvkrasta augšējā daļā ir divi nelieli, līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.