Ātraiskalns, arī Ātrais kalns, Straujais kalns, ir atsegums Ventas kreisajā krastā Skrundas novada Nīkrāces pagastā. Izvietojies pagasta rietumos 5 km augšpus Lēnām Ventas un Šķerveļa ielejas dabas lieguma teritorijā. Kopš 1977. gada aizsargājams ģeoloģisks piemineklis. Atsegums ir apakškarbona Šķērveļa svītas stratotips, tā apakšdaļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, tiem uzguļ cieti, masīvi dolomīti, kas veido pārkari.
lv.wikipedia.org
Ātraiskalns (Ātrās klintis, Straujais kalns) ir izcili ainaviskas, līdz 20 metru augstas un ap 300 metru platas klintis, no kurām paveras krāšņs skats uz Ventas līkumu. Te atsedzas augšdevona smilšakmeņi un dolomītiski smilšakmeņi, apakškarbona Šķērveļa svītas Nīkrāces ridas stratotips. Atseguma zemākajā daļā atsedzas rupjgraudains, vidēji cementēts smilšakmens. Virs tā ieguļ ciets, masīvs dolomīts ar sīkiem, tukšiem kanāliem – tie, iespējams, ir zemāko aļģu aktivitāšu darbības rezultāts.
Ātraiskalns atrodas dabas lieguma “Ventas un Šķerveļa ieleja” teritorijā – Ventas kreisajā krastā, 1 km augšpus kempinga “Varkaļi”, kura stāvvietā par simbolisku samaksu var novietot transportlīdzekļus. Ātrākalna meklējumos nav ieteicams doties personām, kuras slikti orientējas apvidū – norādes un informatīvās zīmes nav izvietotas! Aicinām izturēties saudzīgi pret dabu!
www.skrunda.lv
Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Ventas senlejas nogāzē, upes kreisajā pamatkrastā.
Dabas pieminekli veido aptuveni 300 m gara, gandrīz nepārtraukta cementēta smilšakmens un dolomītu atsegumu siena. Ātraiskalns ir augšējā devona Famenas stāva Šķerveļa svītas Gobdziņu ridas smilšakmeņu un Nīkrāces ridas dolomītu atsegums. Tas ir Šķērveļa svītas hipostratotips.
Atseguma apakšējā daļā vairāk kā 10 m biezumā atsedzas Gobdziņu ridas smalkgraudains, slīpslāņots, plankumaini cementēts smilšakmens. Virs tā ieguļ Nīkrāces ridas ciets, neregulāri slāņots dolomīts ar šūnveida uzbūvi un mālaino materiālu kavernās.
Gobdziņu ridas smilšainie nogulumi ir uzkrājušies ūdens straumēs, par ko liecina granulometriskais sastāvs un slīpslāņojuma tekstūras. Vairākas pazīmes norāda uz smilšakmeņu subaerālo atsegšanos un karsta procesiem sedimentācijas pārtraukumu laikā: nelīdzens kontakts starp atsevišķiem slāņiem, mālaini aleirītiska materiāla piejaukums, kas aizpilda ķīļveida pazeminājumus smilšakmens slāņa augšējā virsmā nevienmērīgi izplatīts dolomīta cements, kā arī atsevišķos slāņos sastopamās slāņojuma virzienā orientētas dolomīta garoziņas. Nīkrāces ridu veidojošie zilgani pelēcīgie un brūnganie neregulāri slāņotie dolomīti, kuriem bieži ir šūnveida tekstūra, domājams, veidojušies kā dolokrēti tuksnešu apstākļos pēc devona baseina atkāpšanās.
Atsegumu augstums mainās no apmēram 1 m līdz 7,1 m, kopējais sienas augstums sasniedz apmēram 14 m virs Ventas līmeņa, bet kraujas krotes maksimālais augstums sasniedz apmēram 20 m.
Kraujai piemīt izcila ainaviska vērtība. Pretī kraujai ir straujš, krāčains Ventas posms. Apmēram 65 m uz rietumiem no atsegumu joslas austrumu gala ir neliela, aptuveni 1,5 m plata graviņa, kas veido 1,2 m augsto kāpli, kur sezonāli veidojas ūdenskritums pāri Nīkrāces ridas dolomītiem. Kraujas pakājē, aptuveni 80 un 210 m uz austrumiem no atsegumu sienas rietumu gala, 3,5–4 m virs Ventas līmeņa atrodas divi akmeņu krāvumi, ko pārsvarā veido vidēji cieti cementēto smilšakmeņu blāķi. Viens ir 9 m garš, 6 m plats un līdz 3,5 m augsts; otrs ir mazāks – 6 m garš, 4 m plats un apmēram 3 m augsts.
Dabas pieminekļa teritorijā ir šāds Latvijā īpaši aizsargājamais biotops: 8.17. smilšakmeņu atsegumi; šāds Eiropas Savienības aizsargājamais biotops: smilšakmens atsegumi (8220).
Dabas pieminekļa īpašā savdabība ir tā, ka šeit atsedzas atsegumos maz pārstāvētas devona stratigrāfiskās vienības - Šķerveļa svītas Gobdziņu un Nīkrāces ridas.
Dabas pieminekļa stāvoklis ir viduvējs līdz labs – atsegumam ir tendence aizaugt.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģiskiem (sedimentoloģiskiem, varbūtējiem paleontoloģiskiem) pētījumiem, gan kā tipisku Šķerveļa svītas un tās Gobdziņu ridas ģeoloģisko griezumu (hipostratotips, nozīme devona stratigrāfijā), gan arī mūsdienu augu sugu un biotopu pētījumiem, un ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu.
Atsegums ir pievilcīgs un ainaviski iespaidīgs.
daba.gov.lv