Lustūzis ir Gaujas svītas smilšakmens atsegums, kurš atrodas Līgatnes pašā centrā, Līgatnes upes labajā krastā, iepretīm Spriņģu ielai un Līgatnes dīķim. Ietilpst Gaujas nacionālā parka teritorijā. Valsts nozīmes aizsargājams dabas objekts. Lustūzī un citos smilšakmens iežos Līgatnes iedzīvotāji jau kopš 19. gadsimta beigām ir kaluši pagrabus saimniecības vajadzībām. Līdz pat nesenai pagātnei šajos pagrabos, kuru skaits pārsniedz 300, līgatnieši glabājuši produktus ziemai.
www.zudusilatvija.lv
Lustūzis novietojies Līgatnes upes labajā krastā un stiepjas 250 m pa straumi uz leju, 50 m gar meža malu (nogāzes izteikto augšmalu) uz dienvidrietumiem un 50 m uz dienvidaustrumiem. Platība 4,454 ha. Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.
Lustūža apskate ir iecīnīts dabas objekts. Aizvien lielāks skaits tūristu, kas apmeklē Līgatni, vēlas iemūžināt sevi un draugus fotogrāfijās uz cēlās klints fona. Tāpēc klints priekšējā pakājē ir izveidota speciāla skatu platforma, kas nodrošina lielisku ainavu un tai pašā laikā pasargā dabas pieminekli no cilvēku radītās noārdīšanās.
Papildus nosaukums Alu iezis raksturo Lustūža īpatnību, jo šeit savulaik izkalts liels daudzums alu un pagrabu, un šī ir vienīgā vieta, kur pagrabi kalti pat divos līmeņos. Šodien joprojām vairāki pagrabi kalpo iedzīvotājiem, kur uzglabāt ziemas krājumus.
Līgatnes vēstures pētnieks Aivars Balodis par Lustūža alām un pagrabiem raksta:
„Pirmie pagrabi šeit veidoti ap 1770. gadu celto miltu dzirnavu un tajās dzīvojošo iedzīvotāju vajadzībām. Daži no tiem veidoti samērā plaši, kas veicinājis ieža nobrukumus, līdz ar ko līdz mūsdienām saglabājušies daļēji. Nokļūšanai pagrabos, šeit laikam arī bijis pirmais gājēju tiltiņš pār Līgatnes upi. Kā vēsta hronika un veco ļaužu atmiņu pieraksti, tad nākamais pagrabu būves posms šajā iezī bijis pēc 1815.–16. gados uzcelto papīra dzirnavu Anfabrika (Handfabrik) un to vajadzībām celto papīra žāvēšanas un galīgās apstrādes ēku uzcelšanas, kuras, tāpat kā vecā miltu dzirnavu ēka, daļēji tika izmantotas arī kā strādājošo mājokļi. Starp tām bija arī ēka, kura vēlāk pārbūvēta un pēdējā laikā pirms nodegšanas pazinām kā vietējās varas rezidenci.
Nākošais posms pagrabu būvei Lustūža iezī bijis pēc 1884. un 1886. gados uzcelto Zaķusalas un no 1889. līdz 1891. gadam uzceltām Krogus kalna, tagad Skolas kalna mājām. Lustūža ieža pagrabus izmantojis arī 1895. gadā celtais patērētāju biedrības „Konzums” veikals, ēka, kuru šodien pazīstam kā Līgatnes aptieku. Pēdīgās izmaiņas Lustūža dienvidu kraujas iezī notikušas pēc Otrā Pasaules kara, kad dažās bijušajās noliktavās izbūvētas garāžas. Tas gan izrādījies nesekmīgs pasākums, jo atšķirībā no kartupeļiem, kuri šajos pagrabos uzglabājas lieliski, automašīnas tur stipri bojājušās, t.i., rūsējušas, tamdēļ garāžās ievietotas siltuma krāsniņas lai aukstā laikā varētu kurināt un censties saglabāt temperatūru plusos.
Pašreiz Lustūža ieža dienvidu kraujā ir:
1) 28 atsevišķi pagrabi vai to vietas, kuri izbūvēti divos stāvos. Pēdējie, 25., 26., 27. un 28. pagrabi, atrodas it kā starpstāvu līmenī. Bez tam ir 4 atsevišķi pagrabi–garāžas;
2) Lielā eja ir 22 m gara, kopā ar gala pagrabu – 26 m, – pēc garuma 4. vietā starp Līgatnes alām. Šajā ejā izcirsti 15 pagrabi.
3) Mazā eja ir 11,5 m gara, kopā ar gala pagrabu 16,5 m, – pēc garuma 10. vietā starp Līgatnes alām. Šajā ejā izcirsti 5 pagrabi.
Gala pagrabam vēlāk izcirsts atzars pa labi. Šīs ejas sākums paplašināts un tajā var iebraukt ar automašīnu, arī šeit laikam sākumā ir bijusi noliktava. Pēdējā laikā, masu pasākumu laikā, ejā darbojas romantiska kafejnīca...
Lustūža ieža rietumu kraujā, t.i., no Skolas kalna uz Zaķusalas pusi, izcirsti 12 atsevišķi pagrabi, kuri laikam daļēji tiek izmantoti. Pēdējos divus, 11. un 12. pagrabu rietumu kraujas nogāzē aiz Zaķusalas šķūnīšiem, vēl septiņdesmitajos gados izcirtuši Ēriks Vinters un Kārlis Plūmītis. Pašreiz gan to durvīm priekšā sabiris vairāk kā pusmetru biezs zemes slānis. Var redzēt, ka arī pārējie pagrabi tikpat kā netiek izmantoti.
www.visitligatne.lv