Galēni, Galēnu pagasts, Riebiņu novads
+371 65322041
Vidsmuižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Kungu māja celta grāfu Borhu dzimtai. Kungu mājai piegulošu parku sāka veidot 18. gs. vidū franču stilā ar centrālo dīķi un dārzu ap to.
Muižas kompleksā ir plaša saimniecības ēku apbūve – dzīvojamās ēkas, kūtis, staļļi, kalpu māja, klētis, sarga mājiņas. Tās grupējas ap saimniecības pagalmu, uz kuru veda vārti mūra stabos. Vecākā un tipoloģiski interesantākā ir mūra klēts ar stūra kontraforsiem un mansarda jumtu, kas celta 18. gs. otrajā pusē. Pašreizējais mezonīns un jumta logi izbūvēti 19. gs. 2. pusē.
Plānots veikt rekonstrukciju, lai iekārtotu viesnīcu, amatnieku centru, audzētu zirgus, izveidotu brīvdabas estrādi.
latgale.travel
Galēnu pagastavēsture ir sena un bagāta. 13. gs. zemes uz Dienvidiem no Lubānas ezera ietilpa Jersikas karalistes sastāvā. Pēc 1213. gada, apmainot dažus novadus, tā nonāca bīskapa Alberta pārvaldē. 14. gs. pirmajā pusē bīskaps daudzus savus īpašumus, t.sk. Galēnus, izlēņoja Tīzenhauzeniem.
No 1472. – 1483. g. par Livonijas ordeņa mestru kļūst Bernhards Borhs. 1483. gada 1. februārī B. Borhs izlēņo savam radiniekam Simonam Borham Tīzenhauzenu īpašumu. Šī ir arī pirmā reize, kad Galēnu vārds ir minēts vēstures avotos. Kopš tā laika Galēnu muiža ar dažādām apkārtējām muižām un folverkiem līdz 19. gs. vidum ar nelieliem pārtraukumiem piederējusi grāfu Borhu dzimtai, kura ir vecākā dzimta Baltijā.
No 1830. – 1893. gadam Galēnu muižas īpašnieks ir Kārlis fon Feldens de Jozefi, kura laikā Galēni kļuva par latviskās dzīves centru plašai apkārtnei. Pēc viņa nāves īpašumu mantoja vienīgā meita Anna, kura bija precējusies ar ģenerālmajoru Arkādiju Engelhartu. Anna Engelharta ir arī pēdējā vēstures avotos minētā Galēnu muižas īpašniece, kurai tā piederējusi no 1893. gada līdz muižu nacionalizācijai 1920. gadā.
Galēnu muižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Muižas kompleksā ir plaša saimniecības ēku apbūve, kas iekļauj gan dzīvojamās ēkas, gan saimniecības ēkas – kūtis, staļļus, kalpu māju klētis un sarga mājiņas. Saimniecības ēkas grupējas ap saimniecības pagalmu, uz kuru veda vārti mūra stabos.
Muižas kungu māja, iespējams, celta jau 18. gs. un vēlāk vairākkārtīgi pārbūvēta. Pašreizējais mezonīns un jumta logi izbūvēti 19. gs. 2. pusē.
Vecākā un tipoloģiski interesantākā ir mūra klēts ar stūra kontrforsiem un mansarda jumtu, kas celta 18. gs. 2. pusē.
visitpreili.lv