1859 www.zudusilatvija.lv Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Smiltenē. Baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Smiltenes baznīca ir celta krusta veidā (vienīgā tipiska krusta veidā celtā baznīca Latvijā). Logi ir gotiskā stilā, iekšpusi rotā izcili kokgriezumi un baznīcas augšējās sienās viscaur vijas latvju raksti. Ernsta fon Lipharda altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” nezināmu iemeslu dēļ pēc dažiem gadiem atjaunojis Janis Rozentāls. Baznīcas pulkstenis ir Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana.
SMILTENES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Baznīcas laukums 1, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729
Dievkalpojumi baznīcā svētdienās 11:00 ar Svēto Vakarēdienu.
Draudzes priekšnieks Jānis Gulbis
+371 29402620
gulbis25@gmail.com
www.smiltenesdraudze.lv
Vēsture
Zviedru Vidzemes laikā Smiltenes luterāņu draudzē kalpoja Raunas pilsnovada palīgmācītāji Georgs Grāve (1631), Johans Kappauns (1632), Vilhelms Dītrihs Tranzē (1642), Justs Johans Ottonis (1664) un Svante Gustavs Dīcs.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gada 9. augustā krievu karaspēks nodedzināja pilsmuižu un Smiltenes baznīcu, bet zvanu kā kara laupījumu aizveda uz Pleskavu. 1708. gadā tagadējās baznīcas vietā uzcēla jaunu koka baznīcu. Luterāņu mācītājs Nikolajs Fridrichs Harnaks kalpoja līdz 1745. gadam, pēc viņa mācītājs, vēlākais Vidzemes ģenerālsuperintendents Jākobs Lange Smiltenes draudzes novada baznīcas grāmatā 1753. gadā pierakstīja 300 māju 3938 iedzīvotājus (2112 vīriešus un 1826 sievietes). 1743. gadā Smiltenē izveidojās brāļu draudzes kopa. Mācītājs Ernests Gotfrīds Hasenšteins uzcēla mācītājmuižas dzīvojamo māju (1790-1793). Viņa dēls Kārlis Friedrihs Hasenšteins 1806. gadā sastādīja jaunu draudzes sarakstu ar 6575 cilvēkiem. Pēc Vidzemes zemnieku brīvlaišanas 1817. gadā brāļu draudžu kustība atjaunojās ar jaunu sparu. Sākoties Vidzemes zemnieku pāriešanai ortodoksajā ticībā, Smiltenes luterāņu mācītājs Eduards Kīglers 1847. gadā lūdza baznīcas virsvadību Smiltenes draudzei uzcelt jaunu dievnamu.
Mācītāja Johana Heinriha Guleki vadībā līdz 1859. gadam tika uzcelta tagadējā mūra baznīcas ēka. Jaunās baznīcas būvdarbus veica Mārcis Sārums, kurš jau bija uzbūvējis Drustu un Vecpiebalgas baznīcas, kā arī jaunu torni Cēsu Jāņa baznīcai. Baznīcas būve kopumā izmaksāja 13 192 rubļu, no Rīgas reformātu draudzes pirktās baznīcas ērģeles dāvināja Smiltenes muižas īpašnieks Bandavs, bet viņa sieva jaunajai baznīcai 1873. gadā dāvināja altāra gleznu. No Valmieras baznīcas draudze nopirka tās veco torņa pulksteni.
1879. gadā par Smiltenes draudzes mācītāju ievēlēja Kārli Kundziņu. 1890. gadā tika iegādātas ērģeles, ko būvējuši Liepājas meistari Racmanis un Rollers. Pēc viņa draudzē kalpoja mācītājs Ernests Kronbergs, kas gāja bojā Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada 24. septembrī. Pēc Otrā pasaules kara Smiltenes draudzē no 1945. līdz 1957. gadam par mācītāju kalpoja Alfrēds Cimdiņš. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas draudzē kalpoja mācītāji Aleksandrs Bite, Jānis Bitāns, Normunds Celmiņš, Jānis Cepurītis un Zigmārs Ziemanis.
lv.wikipedia.org
Smiltenes luterāņu baznīcas draudzes zīmogā ir skaitlis 1370, ko pieņem par draudzes dibināšanas gadu. Pirmā koka baznīca bijusi bruņinieku pils centrā. 1702. gadā krievu karaspēks baznīcu nodedzināja un zvanu aizveda uz Pleskavu. Tagadējā baznīcas ēka pārbūvēta 1859. gadā. Tā ir vienīgā izteikta krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Logi ir gotu stilā, iekšpusi rotā izcili kokgriezumi un baznīcas augšējās sienās viscaur vijas latvju raksti. Ernsta fon Lipharda altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” baznīcai dāvājusi toreizējā Smiltenes muižas īpašnieka Bandava kundze. Nezināmu iemeslu dēļ pēc dažiem gadiem to atjaunojis Janis Rozentāls. Baznīcas pulkstenis ir bijušā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana. Baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
www.zudusilatvija.lv