Rīgas pilsētas Rātslaukuma vidū slejas Rolanda statuja. Rolands bijis franku karaļa Kārļa Lielā māsasdēls, kuru iecēla par pulku karavadoni. Sev pakļautajās zemēs Rolands uzturējis stingrus un taisnīgus likumus, līdz ar to laika gaitā Ziemeļvācijā viņš kļuvis par varoni, simbolu taisnībai. Tur uzstādītas vairākas Rolanda statujas.
Laika gaitā Rolands kļuva par kristiešu bruņinieka ideālu, viņš tika attēlots kā neparasti spēcīgs un drosmīgs bruņinieks. Jau 14. gadsimtā Ziemeļvācijas pilsētās tika uzstādītas Rolanda statujas. Tā kā Rolands tika uzskatīts par taisnīgu soģi un apsūdzēto aizstāvi, šīs statujas parasti novietoja tirgus laukumā, pretī rātsnamam vai ģildei.
Bruņinieka Rolanda statuja Rīgas Rātslaukumā
Ziemeļvācijas viduslaiku pilsētu tirgus laukumos un Rātslaukumos tradicionāli novietoja bruņinieka Rolanda statujas. To sākotnējā izcelsme un nozīme nav īsti skaidra. Daļa pētnieku saista tās ar franku karaļa Kārļa Lielā drošsirdīgo bruņinieku Rolandu. Statujas uzstādīšana simbolizēja pilsētas tiesas spriešanas privilēģiju, neatkarību un brīvību, kā arī tirgus drošību. Kā liecina vēstures avoti, Rīgā Rolanda koka statuja bijusi jau pirms 1413. gada.
Pašlaik Rātslaukumā uzstādītās Rolanda statujas rašanās saistīta ar notikumiem 19. gs. beigās. 1894. gadā uzliesmojot holēras epidēmijai, Rīgā saasinājās jautājums par iedzīvotāju apgādi ar svaigu dzeramo ūdeni. Tādēļ laikā no 1895. līdz 1897. gadam pilsētas pārvalde ierīkoja vairākas jaunas artēziskās akas, t. sk. – Rātslaukumā. Atjaunojot seno viduslaiku tradīciju, virs tās nolēma uzstādīt Rolanda statuju, kuras izgatavošanai rīdzinieki saziedoja 2800 Krievijas rubļus.
1896. gada 11. decembrī Rātslaukumā uzstādīja pēc Baltijas vācu arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimaņa meta tēlnieka Augusta Folca veidoto Rolandu. Pats piemineklis bija veidots no Silēzijas smilšakmens. Postamenta veidošanai izmantoja pelēku, bet pamatnes stūros ievietoto četru kolonnu kalšanai – tumšu Somijas granītu. Statuja bija veidota tradicionāli – labajā rokā Rolands turēja paceltu zobenu, bet kreiso atbalstīja uz vairoga ar Rīgas ģerboni. Tajā laikā Rolanda zobena smaile bija Rīgas ģeometriskais centrs (šodien tas ir Pēterbaznīcas tornis). Statujas augstums kopā ar postamentu, kurā bija ierīkota aka, bija 6,3 m.
Pirmā Pasaules kara laikā skulptūra tika evakuēta uz Krieviju., taču 1924. gada 24. martā to atveda atpakaļ un uzstādīja vecajā vietā. Otrais Pasaules karš piemineklī atstāja ložu pēdas. 1945. gadā padomju varas iestādes lika statuju nogāzt un iznīcināt tās postamentu. Tā rezultātā statujai tika nolauztas un pazuda vairākas detaļas (zobens, kreisā roka). Vēlāk Rolanda pieminekli novietoja Pētera baznīcā. 1970. gadā igauņu tēlniece Marija Ehelaide to daļēji restaurēja. 1999. gada 9. decembrī, iesvētot Melngalvju namu un Rātslaukumu, uz jauna postamenta atkal uzstādīja Rolanda skulptūras oriģinālu, kuru 2000. gada 3. maijā nomainīja ar skulptūras kopiju. To izgatavoja tēlnieks Edvīns Krūmiņš. 2001. gadā artēzisko aku, kas tāpat kā agrāk atradās postamentā, pieslēdza Rīgas ūdensvadam.
www.rigamuz.lv