Piemineklis veltīts 4000 Latvijas bērniem, kurus padomju okupācijas vara laikā no 1941. līdz 1949. gadam kopā ar vecākiem varmācīgi aizveda uz Sibīriju. Viņu vidū bija arī pieminekļa autors Jānis Karlovs. „Bārenīte” ir tēlnieka atmiņu simbolisks tēls, kas, pēc viņa vārdiem, nav raudulīgā, nošļukusī radībiņa, bet ir garīga spēka pilna un spītīga meitene, kura ilgojas atgriezties dzimtenē. Piemineklis veidots no Somijas pelēkā granīta. Pulētās akmens šķautnes zem meitenes kājām simbolizē Sibīrijas ledus plāksnes. Kompozīcija raisa gaišu, nevis traģisku, tumšu noskaņu. Tā pauž latvisko gara spēku, kas traģiskos dzīves mirkļos neļauj cilvēkam sabrukt.
Piemineklis tapis ar 10 gadu novēlošanos – 1998. gadā projekts ieguva pirmo vietu genocīda upuru piemiņai veltītajā konkursā, taču netika realizēts. 2004. gadā pēc kinorežisores un komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonda „Sibīrijas bērni” dibinātājas Dzintras Gekas iniciatīvas, J. Karlovs kopā ar arhitektu K. Alksni sāka darbu pie pieminekļa izveides. Viena no lielākajām problēmā izrādījās piemērotas vietas meklējumi tā uzstādīšanai. Pateicoties RD finansējumam un Pieminekļu padomes izraudzītajai vietai, pieminekli atklāja 2008. gada 14. jūnijā – Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā – Rīgas pils parkā. Iesvētot pieminekli, mācītājs Ivo Pavlovičs aicināja cilvēkus, kuri šodien domā un lemj par tautas likteni, uztvert šo pieminekli kā atgādinājumu: „Ja kāds dara lielu netaisnību, tad pirmie, kas cieš, ir nevainīgi bērni”.
www.rigaspieminekli.lv