1982. gadā Kronvalda parkā netālu no Kongresa nama tika uzstādīts piemineklis prozaiķim, dramaturgam un literatūrkritiķim Andrejam Upītim.
Autori: Tēlnieks – Alberts Terpilovskis; Arhitekts - Gunārs Asars
Andrejs Upīts
(1877 – 1970)
Andrejs Upīts dzimis 1877. gada 4. decembrī Skrīveru Kalniņos rentnieka ģimenē. Šajā apvidū paiet viņa bērnība. Te mērots ceļš uz Skrīveru pagastskolu, kur pabeigtas sešas klases, pēc tam izglītošanās notikusi pašmācības ceļā, galvenokārt apgūstot valodas – vācu, krievu, angļu, franču un itāļu. Andrejs Upīts strādājis par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks. Periodikā parādās viņa stāsti un dzejoļi, iznāk pirmās grāmatas. Jaunā rakstnieka un kritiķa vārds kļūst pazīstams plašai sabiedrībai. Īpaši populārs kļūst romāns “Jauni avoti” (1909).
No 1908. līdz 1915. gadam rakstnieks dzīvo Skrīveros, savā mājā un ar īpašu aizrautību iekopj dārzu ap māju. Pēc Pirmā pasaules kara, atgriezusies no bēgļu gaitām, Upīšu ģimene ierauga postažu: māja sagrauta, plašā bibliotēka zudusi, koki izcirsti. 1921. gadā uz veciem pamatiem tiek uzcelta jauna ēka, bet dārzs iekopts vēl plašāks. Līdz 1940. gadam rakstnieks te pavada vasaras, saraksta vēsturisko traģēdiju “Mirabo”, virkni komēdiju, daudz tulko. 1940. gadā viņš kļūst par Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētāju un žurnāla “Karogs” atbildīgo redaktoru.
Sākoties Otrajam pasaules karam, Andrejs Upīts ar ģimeni dodas evakuācijā uz Kirovas apgabalu Krievijā. Pēc kara atgriezies Rīgā, viņš kļūst par Latvijas Valsts universitātes Latviešu literatūras katedras vadītāju (1944–1948) un profesoru (1945–1951), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta dibinātāju un tā direktoru (1946–1951), Rakstnieku savienības priekšsēdētāju (1944–1954).
1945. gadā Andrejam Upītim piešķirts filoloģijas zinātņu doktora grāds, 1943. gadā – LPSR Tautas rakstnieka goda nosaukums, 1946. gadā – LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķa nosaukums. A. Upīts paveicis daudz: radījis 20 romānus, 12 stāstu un noveļu krājumus, virkni dramaturģijas sacerējumu – vēsturiskas traģēdijas, drāmas, komēdijas, visu mūžu darbojies literatūrzinātnē, bijis kaismīgs publicists, arī dzejnieks un tulkotājs. Rakstnieks nodzīvo garu mūžu – 93 gadus, mirst Rīgā 1970. gada 17. novembrī.
1972. gadā izveidots Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38 – 4 un muzejs Skrīveros, Daugavas ielā 58. Viņa vārdā nosaukta Skrīveru vidusskola. Rīgā Kronvalda parkā atrodas A. Upītim veltīts piemineklis (autors A. Terpilovskis, 1982.).
Ilze Kaire,
Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenā speciāliste.