Piemineklis vācu teologam un filozofam Johanam Gotfrīdam Herderam (1744 – 1803)
Piemineklis ir Veimāras (pilsēta vācijā) pieminekļa augšdaļas atlējums un pirmais piemineklis kultūras darbiniekam Rīgā.
Atklāts 1864. gada 25. augustā.
Tēlnieks Ludvigs Šallers; arhitekts Heinrihs Šēls (Vācija).
Atjaunots 1959. gadā. Tēlnieks Mārtiņš Zaurs (granīta postaments); arhitekts Kārlis Plūksne.
Restaurēts 2006. gadā.
Teksts postamentā latviešu valodā.
Atrodas Herdera laukumā pie Rīgas Doma baznīcas Vecrīgā.
Johans Gotfrīds fon Herders (vācu: Johann Gottfried von Herder, dzimis 1744. gada 25. augustā, miris 1803. gada 18. decembrī) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs. Viens no romantisma pamatlicējiem un "Vētras un dziņu" kustības redzams pārstāvis. Ietekmējis Gētes uzskatus.
Dzīvesgājums
Herders ir dzimis ļoti nabadzīga skolotāja ģimenē Austrumprūsijā. Studēja teoloģiju Kēnigsbergas universitātē, kur viņa skolotājs bija Imanuels Kants, tomēr visvairāk viņu ietekmēja Johana Georga Hāmaņa uzskati.
Pēc universitātes beigšanas no 1764. līdz 1769. gadam Herders bija skolotājs Rīgas Domskolā. Šajā laikā viņš iepazinās ar latviešu tautasdziesmām. Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī latviešu tautas dziesmas vācu valodā (dažādu tautu dziesmu kopojumā (Stimmen der Völker in Liedern, 1778). Herders nosodīja vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 13. gadsimtā un latviešu zemnieku apspiešanu. Atzinīgi vērtēja Garlība Merķeļa darbus.
1770. gadā Strasbūrā iepazinās ar J. V. Gēti. 1771. gadā kļuva par Šaumburgas–Lipes firstistes galma mācītāju Bikeburgā. 1776. gadā ar Gētes rekomendāciju kļuva par superintendantu Veimārā.
Herdera nozīme mūsdienās
Rīgā, pretī bijušajai Domskolai, Herdera vārdā nosaukts laukums, kura centrā 1864. gadā novietots Herdera krūšutēls (otrreiz uzstādīts 1959. gadā).
Kopš 1963. gada Austrijas un Vācijas universitātes piešķir Herdera balvu ievērojamiem pētniekiem un māksliniekiem no Austrumeiropas un Balkānu valstīm. 1996. gadā to ieguva komponists Pēteris Vasks.
1921.–1939. gadā Rīgā darbojās privāta augstskola Rīgas Herdera institūts. 1950. gadā dibināts Vācijas valsts atbalstīts Herdera institūts, kas nodarbojas ar Austrumviduseiropas vēstures pētniecību un reģionālo sadarbību.