Pieminekli Baumaņu Kārlim (1835–1905) Limbažu pilsētas centrā atklāja 1998. gadā. Tēlnieki J. Rapa, Z. Rapa, arhitekts A. Āboliņs. Baumaņu Kārlis ir viens no pirmajiem latviešu komponistiem, viens no latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs, dzejnieks – vairāku dziesmu tekstu autors. Sacerējis un komponējis latviešu tautas himnu – Latvijas Republikas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!".
www.zudusilatvija.lv
Limbažos atrodas divi pieminekļi veltīti Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. pirmo 1920. gadā – 15 gadus pēc komponista nāves – Gustava Šķiltera veidotu, atklāja viņa atdusas vietā Limbažu kapos (Jūras ielas kapos), bet otru 1998. gadā Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā), piedaloties toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanis. tā autori ir tēlnieki Juris Rapa un Zigrīda Rapa. Piemineklis ataino Baumaņu Kārli pēc dziesmas nodiriģēšanas.
Latvijas Valsts himnas autors Baumaņu Kārlis dzimis Viļķenē – netālu no Limbažiem, mācījies pilsētas skolā un arī mūža nogalē atgriezies dzimtajā pusē. Baumaņu Kārlis dāvāja pilsētai savas grāmatas, kuru bija tik daudz, ka tapa pirmā publiskā bibliotēka Limbažos.
Himna pirmoreiz izskanēja Rīgā I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas pasākumā 1873. gadā, tomēr dziesmu svētku kopkorī tā pirmoreiz dziedāta Jelgavā 1895. gadā. Par to Apsīšu Jēkabs tolaik rakstījis: "No liela dziedātāju pulka dziedātai šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks."
Baumaņu Kārļa lūgsna "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Valsts himnu izvēlēta jau pēc autora nāves – Latvijas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī. Valdības lēmums tika apstiprināts Latvijas Satversmes sapulces sēdē 1920. gadā.