Gājēju koka tilts pār Rīvu Labragā
Liels koka konstrukcijas tilts pāri Rīvas upei ir diezgan unikāla parādība Latvijā, jo ir viens no retajiem, ja ne vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts un atrodas viegli atrodamā un ērti pieejamā vietā. Interesi izraisa arī fakts, ka tilts ir daļa no agrāk upi šķērsojošā Liepaja–Ventspils dzelzceļa, kas būvēts 20. gadsimta pirmajā pusē.
Būvēts 20. gadsimta sākumā kā autoceļa Ventspils-Grobiņa tilts, remontēts 20. gs. 60. gados, rekonstruēts 2002. gadā kā gājēju tilts, pilnībā nomainot dēļu klāju. Atjaunotā tilta atklāšanas pasākuma laikā 2002. gada 25. maijā projekta idejas autori, finansētāji un darbu veicēji tilta margā iedzina simboliskas naglas.
Eiropā koka atgāžņu sistēmas tilti ir bijuši zināmi jau viduslaikos. Mūsdienās, pastāvot stingrajiem Eiropas standartiem, koka tilti inženiertehniskā skatījumā savu nozīmi ir zaudējuši. Tomēr, kā atzīst ceļu un tiltu būvju speciālisti, šī senā gadu simtiem ilgā tradīcija būtu saglabājama atmiņā kā namdaru un inženieru prasmes apliecinājums. Par tilta un tā apkārtnes kultūrvēsturisko nozīmi liecina arī tas, ka tiltam ir ticis piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss.
Upes augšpusē no tilta bijusi uzpludināta ūdenskrātuve, pie tilta jau 18. gs. atradušās ūdens dzirnavas, vēlāk spirta brūzis, bet 19. gs. beigās – papes fabrika, kuras dambja paliekas ar mūsdienās izveidoto zivju ceļu ir apskatāmas šodien.