[193-] www.zudusilatvija.lv Akmens mūra tilts pār Abavu Kandavā
Kandavā pāri Abavai atrodas vecākais laukakmens tilts ar četrām loka ailēm Latvijā. Dažkārt, pat to mēdz dēvēt par vecāko tiltu Ziemeļeiropā, kurš būvēts no laukakmeņiem.
Kandavā pār Abavas upi darbojusies pārceltuve, bet kājniekiem ierīkotas laipas. Lai gan Kandava kā apdzīvota vieta pieminēta jau 13. gs., pastāvīga tilta pār Abavu līdz pat 1873. gadam nav bijis.
Būvēts 1873. gadā, pēdējoreiz rekonstruēts 1996 – 1997. gadā. Akmens mūra velvju četru laidumu tilts, garums 66,8 metri, ailes 8,6 metru platas, 1.25 metru biezas un 5 metri augstas. Krastu atbalstsienu garums ir 12 metri. Tiltam ir 6.3 metri plata brauktuve un 1,25 metru plata gājēju ietve augšteces pusē.
Tilta celtniecība notika uz sauszemes. Tilta būves pamatdarbus veikuši zemnieki. Pēc tā uzbūvēšanas Abavai raka jaunu gultni un veco aizbēra.
Tilta abās pusēs ap vidu obeliskveida akmens pieminekļi, kuros bijušas plāksnes ar celšanas gadu un būves iniciatora vārdu. Izkaltas ārā 60 gadu sākumā.
Jau 1834. gadā Abavas kreisā krasta muižnieki sākuši saraksti ar Kurzemes ģenerālgubernatoru un Pēterburgas iestādēm par līdzekļu piešķiršanu pastāvīga tilta ierīkošanai. Tilta celšanas iniciators bija Zemītes muižas īpašnieks – Teodors fon Firkss (1836. gada 24. augusts – 1885. gada 21. novembris).
Tilts remontēts vairākkārt – 1912., 1920., 1938./1939. un 1997. gadā. Pamatīgs remonts veikts 1938. gadā. Uzņēmējs K. Jēkabsons par Ls 9810, – apmetis velves un balstus, savezdams kārtībā zemūdens daļu. Sākotnēji tilta apmales bija akmens stabi ar koka margām, bet 1939. gadā tika izveidotas mūra apmales un tilta balstus zem ūdens pamatīgi „apbetonēja”.