Akmens tilts ir vairāk nekā puskilometru garš ielas satiksmes tilts pār Daugavu Rīgā. Tilts atrodas starp Dzelzceļa tiltu un Vanšu tiltu. Pāri tiltam notiek arī tramvaju, trolejbusu un autobusu satiksme.
lv.wikipedia.org
1955. gadā sāka būvēt tagadējo Akmens tiltu. Faktiski tā laidums nav no akmens – tā ir nepārtraukta metāla sija. Tilts veidots uz bijušā Pontontilta ass, pār kuru jau vēsturiski bija izveidojusies un nostabilizējusies satiksmes plūsma starp abiem Daugavas krastiem. Tilta projekts tika izstrādāts Maskavā, projekta autori ir inženieris G. Popovs un arhitekts K. Jakovļevs.
Tilts tika atklāts 1957. gada 21. jūlijā ar nosaukumu Oktobra tilts. Uz 27,5 metru platās brauktuves notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta malās ir 3,5 metru platas gājēju ietves, kuru margas ir rotātas ar ornamentiem.
Tilta kopējais garums ir 503,12 metri. Sākotnēji tilta daļa pie labā krasta bija paceļama lielāku kuģu caurlaišanai.
www.citariga.lv
Vēsture
Pēc 1944. gadā sagrautā Zemgales tilta 1955. gadā sāka būvēt tagadējo Akmens tiltu kā otro ielas satiksmes tiltu. Faktiski tā laidums nav no akmens – tā ir nepārtraukta metāla sija. Tilta novietnei izraudzīta bijušā Pontontilta ass, pa kuru jau ilgus gadus (no 1896. gada) bija vēsturiski izveidojušās un nostabilizējušās ielu satiksmes plūsmas starp abiem Daugavas krastiem. Tādā veidā piepildījās A. Lamzes 1924. gadā izteiktā doma, ka pastāvīgs tilts pār Daugavu vispirms ir jābūvē iepretī Vecrīgai. Tilta projekts tika sastādīts Maskavā Specializētajā tērauda konstrukciju projektēšanas institūtā. Projekta autors ir inženieris G. Popovs arhitekts K. Jakovļevs.
Tilts tika atklāts 1957. gada 21. jūlijā ar nosaukumu Oktobra tilts. Uz 27,5 metru platās brauktuves notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta malās ir 3,5 metru platas gājēju ietves, kuru margas ir rotātas ar ornamentiem.
Tilta kopējais garums ir 503,12 metri. Sākotnēji tilta daļa pie labā krasta bija paceļama lielāku kuģu caurlaišanai.
2009. gada 20. augustā ap pulksten 17:00 Akmens tilta balstā ieskrēja pasažieru kuģītis „Vecrīga”. Par laimi šajā negadījumā cilvēki necieta un visi tika veiksmīgi nogādāti krastā. Kuģītis pēc tam esot pietauvojies piestātnē Daugavmalē un aptuveni pēc nepilnas stundas kopš sadursmes nekas vairs neesot liecinājis par to, ka būtu notikusi šī sadursme.
Tilta celtniecība
Tilta virsbūvē ir metāla septiņlaidumu nepārtraukta sija pēc shēmas 50,6 + 64,4 + 75,1 + 85,1 + 75,1 + 64,4 + 50,6 m. Tilta šķērsgriezumā novietotas astoņas 1,8 – 2,4 metri augstas dubult–T šķērsgriezuma mazleģēta tērauda pilnsieniņu sijas. Tilts plānā ir taisns, bet profilā tas ir novietots 4505 metru lielā vertikālā izliektā līknē. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri. Uz 27,5 metrus platās brauktuves daļas ir novietoti divi tramvaju sliežu ceļi, četras bezsliežu transporta joslas un divas 3 m platas ietves. Dzelzsbetona brauktuves daļa ir izveidota saliekama no 18 cm biezām plātnēm.
Īpatnēja konstrukcija ir tilta balstu pamatnei – vērojama Padomju Savienības laikā realizētā politika, kas bija pasludināta partijas valdības 1954. gada lēmumos – monolītu dzelzsbetona konstrukciju vietā ieviest saliekamo dzelzsbetonu, respektīvi, tāpat kā metāla tiltu būvēšanā, tilta asī veikt tikai montāžas darbus. Tādējādi tilta pamatņu būvēšana nav veikta vietā, kur pēc projekta tām būtu jāatrodas, bet gan uz speciālām turām upes kreisajā krastā. Pēc tam, ar peldošiem celtņiem velkot līdz 200 tonnām smagās kesončaulas, pamatnes peldus pārvietotas uz galvenajām asīm. Balsts ir balstīts uz 13 metrus atstatumā izvietotu kesončaulu stabiem. Dzelzsbetona sieniņu biezums ir 15 cm. Stabu diametrs 5,1–5,7 metri. Stabi līdz 4,5 metru dziļumam ir iedziļināti dolomīta slānī ar slūžošanas iekārtu palīdzību. Pēc nolaišanas projekta līmenī tie ir aizpildīti ar pildbetonu. Tilta balsti izveidoti no betona ar granīta akmeņu apšuvumu.
Ap 3000 tonnu smago nepārtraukto laidumu samontēja ar pakāpenisku garenuzbīdīšanu. Konveijerveidīgo sijas aizmugures montāžu veica uz kreisajā krastā uzbūvēta speciāla stenda. Uz tā ar stacionāru Derika sistēmas celtni uzcēla no rūpnīcas saņemtos metinātos sijas blokus, kurus vispirms tikai ar uzliktņiem, tapām un bultām piestiprināja pie iepriekšējā bloka. Pēc precizēšanas to piekniedēja.
Pēc tilta statiskās un dinamiskās pārbaudes 1957. gada 21. jūlijā tiltu atklāja satiksmei.
lv.wikipedia.org