1860. gadā pēc Lielās ģildes eltermaņa K.G.S. Ūliha ieteiktā projekta Liepājas jūrmalā atklāja "Kungu un dāmu peldiestādi". Liepājā ieradās Krievijas troņmantnieks, viņa dzimtas un galma pārstāvji. Cara ģimenes apmeklējums pamudināja daudzus aristokrātus pavadīt vasaru Liepājā arī vēlākos gados, un Liepājas kūrortam bija jāpiemērojas izsmalcināto peldviesu prasībām. 1870. gadā sāk veidot Liepājas jūrmalas parka apstādījumus. Kāpu apstādījumus, kas pasargā pilsētu no ceļojošajām smiltīm, pārvērta krāšņā parkā.
1908. gadā jūrmalas parkā atklāja jūgendstila strūklaku. Strūklakas finansējumu, 2000 rubļu deva organizācija "Обшество попечителъсвa за зеленнимы насаждениямы". Strūklaku uzdāvināja pilsētai ar noteikumu, ka tā līdz strūklakai ierīko ūdensvadu un uztur par saviem līdzekļiem. Pilsētai tas bija neizdevīgi, jo strūklakas ūdens neatgriezās sistēmā, bet gan cirkulēja tikai vienā virzienā. Strūklakas sprauslu diametrs bija ļoti mazs, tā darbojusies kā mēreni tekoša un bieži aizsērējusi. Lai ūdens šaltis izskatitos efektīgāk, bieži fotogrāfijās ūdens strūklas ar retušas palīdzību uzlabotas līdz fantastiskiem apmēriem. Dažos avotos minēts, ka strūklakas veidošanu īstenojis Kārļa Zāles tēvs un darbos tam palīdzējis viņa dēls.
Objekts atjaunots 2008. gadā, autors Raimonds Gabaliņš.
zudusilatvija.lv
