Vormsātes muižas pils atrodas 1 km pirms Nīkrāces, pa labi no ceļa, Šķērveļa kreisajā krastā. No pils pavēries skats uz parku un ezeru. Uz vienu salu vedis apaļkoku tilts. Piederēja baroniem Hāniem. Revolūcijas laikā pili nodedzināja un laikā no 1906. līdz 1913. gadam V. L. N. Bokslafs to atjaunoja, gandrīz neiejaucoties sākotnēja ēkas veidolā. Nedaudz klasicisma garā tika pārveidoti logu aprāmējumi.
Muižas pils celta 1809. gadā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Lejpus Vormsātes Šķērveļa krastā atrodas Šķērveļa dižakmens un Vormsātes pilskalns. Par iespējamu pilskalnu Vormsātes muižas tuvumā minēja jau A. Bīlenšteins 1869. gadā. Pils saukta arī par Diždzeldas jeb Lieldzeldas pili. Kurzemes bīskapijas laikā viens no Lieldzeldas lēnu kungiem bijis Simoliņš, pazīstamās ungāru grāfu Batoriju dzimtas atvase, kas valdīja pār Septiņkalni un Polijai deva kareivīgo karali Stefanu Batoriju.
2013. gada 8. jūnijā muižas īpašnieka komentārs panoramio.com: "Esmu Vormsātes muižas un Aizupes pils īpašnieks. Žogu pagaidām nav plānots ierīkot, tas sabojātu ainavu. Sakarā ar naudas trūkumu remontdarbi ir iesaldēti. Pagaidām nomainījām jumtu, ielikām koka logus, koka durvis un atjaunojām koka kāpnes. Iekšā ir pelēkā apdare. Vormsātes muiža vēsturiski cieši saistīta ar Aizupes pili. Vormsāte kalpojusi kā mednieku namiņš lielajai Aizupes pilij. Vormsātes pamati bija uzbūvēti 16. gadsimtā, savukārt 18. gadsimtā māja bija rekonstruēta un pārbūvēta, jo īpašnieks bija arhitekts. Vormsates īpašnieki, saskaņā ar arhīva datiem, bija ļoti slavenas vācu ģimenes – fon Rozeni, fon Šlipenbahi, fon Hannes. Vormsātes teritorijā kādreiz bija vīna darītava ar pagrabu un citas palīgēkas, ka arī avots ar labas kvalitātes ūdeni. Vormsāates muižas teritorijā atrodas dīķis (ar forelēm) un upe, aramzeme, mežs un brīnišķīgs vecs ošu parks. Muižas platība ir ap 32 hektāriem. Papildus vēlos atzīmēt ,ka Vormsātē ir lielākais un vecākais ošu parks (dārzs) Baltijā, kas reģistrēts vairākos starptautiskajos dārzu un parku katalogos un 18.–19. gadsimtu hronikās (meklēts arhīvos)."
manasvietas.blogspot.com
Vormsātes pils komplekss
Vormsātes pils komplekss izvietots vienā no ainaviskākajiem un skaistākajiem apvidiem Kurzemē. Administratīvi tas ietilpst Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā, bet fizioģeogrāfiski – atrodas starp Embūtes pauguraini un Ventas upes ieleju. Īpašuma teritoriju šķērso Kurzemes straujākā upe Šķērvelis (2009. gadā tā tika nominēta kā Latvijas tīrākā upe). Īpašumā teritorijā atrodas arī lielākais un vecākais ošu parks Baltijā, kas reģistrēts vairākos starptautiskos dārzu un parku katalogos un 18.–19. gs. hronikās.
Saskaņā ar arhīva datiem, Vormsātes pils piederējusi slavenām vācbaltiešu dzimtām – von Rosen, von Hahn, von Schlippenbach u.c.
Pils kompleksā ietilpst:
- zemes gabals ar kopējo platību 20.37 ha, no kuriem 12.37 ha ir parks un mežs, 6 ha
- aramzeme, 2 ha;
- pils ēka ar kopējo platību 1600 m2 – uzcelta 1568. gadā, rekonstruēta un pārbūvēta 18. gadsimtā;
- dārznieka māja 200 m2;
- dārzeņu glabātava 100 m2;
- stallis, siena šķūnis, malkas šķūnis;
- garāža 3 automašīnām;
- 4 saimniecības ēku pamati;
- pirts ēka upes krastā;
- 2 dīķi zivju audzēšanai;
- dārzs;
- 80 m dziļurbums.
Pils ēka ir rekonstruēta un kapitāli izremontēta līdz baltajai iekšējai apdarei. Ēkai ir nomainīts jumts, atjaunotas un nomainītas koka konstrukcijas, uzstādīti jauni koka logi un ozolkoka durvis, atjaunotas kāpnes, visā pirmajā stāvā ierīkotas apsildāmās grīdas, daļēji ievilktas inženiertehniskās komunikācijas. Iespējams izbūvēt jumta stāvu.
Attālums no Vormsātes līdz Rīgai – 168 km, līdz Liepājai – 72 km.
www.nordhaus.lv