Vestienas muiža (vācu: Festen) bija muiža Vestienas pagasta teritorijā. Vestienas muižas kungu mājā iekārtota pamatskola.
Vēsture
Kad 1452. gadā Vestienas, Tolkas un Devēnas muižas nonāca Ērgļu pils īpašnieka Engelberta Tīzenhauzena pārvaldījumā, pieminēta Heinriha Tolka muiža pie apcietinājuma (vācu: Festen). Zviedru Vidzemes laikā senais nocietinājums tika pārbūvēts par skansti, ko ietvēra ar ūdeni pildītu aizsarggrāvju sistēma. Zviedrijas ķēniņš Gustavs II Ādolfs 1638. gadā muižu dāvāja Vidzemes superintendentam Hermanim Samsonam, kas to 1664. gadā iemainīja landrātam Gustavam Klotam. Pēc 1728. gada muižu ieguva kapteinis Haralds Vilhelms Īgelštrēms. Vestienas muižas pirmā apbūve Vestienas draudzes novadā veidojusies 18. gadsimta vidū, kad tā piederējusi Īgelštrēmiem (Igelström). 1787. gadā to nopirka majors Kārlis fon Štādens. 19. gadsimta vidū tā piederēja Brimmeriem (Brümmer), līdz 1909. gadam Vērmaņiem (Wöhrmann), kas to pārbūvēja pēc dedzināšanas 1905. gada revolūcijas laikā.
Pēc 1920. gada zemes reformas kungu mājā ierīkoja lauksaimniecības skolu, Latvijas PSR laikā lauksaimniecības mehanizācijas skolu. 1960. gadā uz bijušo muižas kungu māju pārcēla Vestienas septiņgadīgo skolu, līdz 1982. gadam ēkā atradās arī padomju saimniecības "Vestiena" kantoris. 1994. gadā skolu pārdēvēja par Vestienas pamatskolu.
Apraksts
Kungu māja celta pretī iebraucamam ceļam uz kādreizējās munīcijas noliktavas pagrabiem. Parādes pagalmu ietver grāvji, aiz kuriem iebraucamā ceļa abās pusēs būvēts stallis un klēts ar lieveņa arkādi. Domājams, tās zelminī atradās akmenī kaltais fon Igelstrēmu dzimtas ģerbonis, kuru pēc īpašnieku maiņas noņēma un iebūvēja jaunuzceltās kalpu mājas zelminī. 19. gadsimta pirmajā pusē kungu mājai galos piebūvēja jaunus divstāvīgus korpusus un lieveni, kā rezultātā ēka ieguva vēlā klasicisma stilu. Parks veidots 19. gadsimta vidū kā romantisks ainavu parks ar lapeni un suņa kapakmeni ezera krastā.
lv.wikipedia.org
Vestiena, Madonas novads, LV - 4855
+371 26807209 (Jolanta Bardziņa, LV, RU, GER)
jolantabardzina@inbox.lv
Tagadējās Vestienas muižas vietā bijusi lauku nocietinājumskanste. 18. gadsimtā skanstes vietā uzcelts vērienīgais Vestienas muižas komplekss. Aizsarggrāvji tika pārveidoti par gleznainiem dīķiem.
Vestienas muiža dibināta 1452. gada 24. jūnijā un saukusies par "Heinricha Tolka muiža pie apcietinājuma". Bijušie īpašnieki: 18.gs. vidū muiža piederēja baronam fon Igelstrēmam, bet 1787. g. to nopērk K. fon Stadens. 19. gs. vidū tā ir barona fon Brumera īpašums. No 20. gs. sākuma līdz 1909. g. muižas īpašnieks ir fon Vormana dzimta.
Pēdējais muižas īpašnieks bija Aleksandrs Rušmanis. No 1920. g. kungu mājā atradās lauksaimniecības, bet vēlāk mehanizācijas skola. Kopš 1960. g. te atrodas Vestienas pamatskola. Muižas teritorijā 17. gs. starp zviedru un poļu īpašumiem atradās militārs nocietinājums – skanste, ko ietvēra ar ūdeni pildītu aizsarggrāvju sistēma. Pēc Ziemeļu kara tā zaudēja savu militāro nozīmi un uz šo vietu pārcēlās muižas centrs. Pirmā apbūve veidojās 18. gs. vidū.
Parādes pagalmu ietver grāvji, aiz kuriem iebraucamā ceļa abās pusēs būvēts stallis un klēts ar lieveņa arkādi. Kungu māja celta pretī iebraucamam ceļam uz kādreizējās munīcijas noliktavas pagrabiem. Domājams, tās zelminī atradās akmenī kaltais fon Igelstrēmu dzimtas ģerbonis, kuru pēc īpašnieku maiņas noņēma un iebūvēja jaunuzceltās kalpu mājas zelminī. 19. gs. 1. pusē kungu mājai galos piebūvē jaunus, divstāvīgus korpusus un lieveni, kā rezultātā, ēka iegūst vēlā klasicisma stila iezīmes. Ēka pārbūvēta 20. gs. sākumā pēc 1905. g. ugunsgrēka. Parks veidots 19. gs. vidū kā romantisks ainavu parks ar lapeni un suņa kapakmeni ezera krastā.
Piedāvājums:
- Spēle 1.–5. klases skolēniem un ģimenēm ar bērniem "Vestienas muižkungam pa pēdām" (ilgums – 1 stunda). Spēles teritorija – Vestienas muižas apkārtne. Dalības maksa: 5 eur no grupas līdz 10 pers.; 10 eur no grupas virs 10 pers.
- Ekskursija pa muižas parku un Vestienas apkārtni.
- Muižā darbnīcu ierīkojis juvelieris Juris Leitāns, tel. 26596295.