Vērgales muižas pils
Atgriezties Iegūt norādes

Vērgales muižas pils

Vērgales muižas pils

Vērgalē atrodas viens no savdabīgākajiem vēlā klasicisma – ampīra stilā veidotajiem muižas ansambļiem Kurzemē. Vērgales muiža celta 18. gs. vidū, 1837. gadā pārbūvēta kā medību pils. Pēc pils īpašnieka Ernsta Fridriha fon Bēra pasūtījuma ēkai uzbūvēts otrais stāvs, fasādē – dzimtas ģerboņa cilnis. Pilī fragmentāli saglabājusies interjera apdare, koka kāpnes. Pēdējos celtniecības darbus pilī veic arhitekta barona Kampenhauzena vadībā pirms Pirmā pasaules kara. Gida pavadībā iespējams apskatīt pili, tās pagrabus, izstaigāt parku un muižas apkārtni, izdzīvot pils stāstu vairāku simtu gadu garumā.
www.pilis.lv

 


Vērgales muiža piederēja pie Kuldīgas komtura zemēm. No 1574. gada līdz 1612. gadam muiža pieder Noldem. No 1612. gada līdz 1720. gadam muiža piederēja H. fon Sakena (Heinrich v. Sacken) dzimtai. No 1722. gada līdz 1920. gadam muiža pieder Ugāles baronam Georgam Dītriham fon Bēram (Georg Dietrich v.Behr). No 1919. gada 1922. gadam muižu rentēja Zariņš (Zaring), bet no 1922. gada pilī iekārtoja skolu.

 

Muižas apbūve veidojusies sākot ar 18. gadsimtu Kungu māja celta 18. gadsimtā, bet 1837. gadā pēc barona Bēra pasūtījuma pārbūvēta vēlā klasicisma – ampīra stilā. Ēkai uzbūvēts otrais stāvs un portiki garenfasādēs, galvenajā fasādē – dzimtas ģerboņa cilnis. Pilī fragmentāri saglabājusies šī perioda interjeru apdare – krāsnis, logailu panelējums, koka kāpnes. Arī saimniecības ēkas – klēts un muižkunga dzīvojamā māja. Stallis, smēde, šajā laikā pārbūvēti, pielāgojot jaunā stila prasībām, veidojot vienotu apbūves ansambli. Pie pils, 19. gadsimta vidū, veidots arī ainavu parks ar dīķiem. Pie dzirnavu dīķa – ūdensdzirnavas un brūzis. Pašlaik Vērgales pamatskola. Muzejs bijušajā degvīna brūzī. Klētī iekārtots kultūras nams, pārvaldnieka dzīvoklī – pagasta padome.
www.zudusilatvija.lv