Ventspils Livonijas ordeņa pils (Ventspils viduslaiku pils) (vācu: Schloß Windau) ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290–1562). Tā ir vienīgā no Livonijas ordeņa pilīm Kurzemē, kas saglabājusies līdz mūsu dienām.
Livonijas ordeņa pils
Jāņa ielā 17, Ventspilī, LV-3601
Tālruņi: 63622031; kase 63626288
muzejs@ventspils.lv
Darba laiks
Pirmdiena slēgts
Otrdiena 10:00 – 18:00
Trešdiena 10:00 – 18:00
Ceturtdiena 10:00 – 18:00
Piektdiena 10:00 – 18:00
Sestdiena 10:00 – 18:00
Svētdiena 10:00 – 18:00
Pirmdien
plkst. 12:00 un plkst. 14:00 iespējama ekskursija pa pili gida pavadībā
Kasi slēdz 30 minūtes pirms darba laika beigām
Livonijas ordeņa pils, kurā kopš 2001. gada septembra izvietots Ventspils muzejs, ir senākā saglabājusies būve Ventspilī, celta 13. gs. otrajā pusē (rakstu avotos pirmoreiz minēta 1290. gadā).
Pils būvēta kā konventa tipa celtne ar iekšējo pagalmu, un to var uzskatīt par vecāko viduslaiku cietoksni Latvijā, kas tikpat kā nemainītā veidā saglabājis savu pirmatnējo apjomu.
Savukārt pils kapela ir vecākā saglabājusies baznīcas telpa Kurzemē. 13.–16. gs. pili izmantoja Livonijas ordeņa brāļi, tur darbojās evaņģēliski luteriskā baznīca (1706–1835), pareizticīgo baznīca (1845–1901), kā arī cietums (1832–1959). Pils tikusi izmantota dažādu administratīvu iestāžu un armijas daļu izvietošanai. Padomju armijas daļas pili atstāja 1983. gadā. 1997. gadā tika restaurētas pils fasādes un labiekārtota teritorija. Izpētes un restaurācijas gaitā zem vairākiem apmetuma slāņiem atklāti unikāli 15.–17. gs. sienu gleznojumu fragmenti, arheoloģiskajos izrakumos iegūtas daudzveidīgas liecības par pili un tās iedzīvotājiem.
2001. gada septembra sākumā pēc restaurācijas darbu pirmās kārtas pabeigšanas atklāta Ventspils muzeja pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta pils, pilsētas, ostas un Ventspils novada vēsturei, un digitālā ekspozīcija Dzīvā vēsture. Ekspozīcija izvietota pils tornī (tā 5. stāvā atrodas arī telepanorāma) un pils 1. stāvā, kur skatāms grandiozs manteļskurstenis un mājvietu radis muzeja izglītības centrs ar interaktīvu nodarbību iespējām bērniem un jauniešiem, kā arī pieaugušajiem. 2011. gadā notika pils restaurācijas otrā kārta, kuras laikā atjaunotas 2. stāva telpas – kapela, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kapitula zāle, virsvārtu telpa -, kur atklāta ekspozīcija Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām.
Muzejā regulāri notiek mākslas un vēstures tēmām veltītas izstādes, koncerti un pilsētas kultūras dzīvi bagātinoši pasākumi.
muzejs.ventspils.lv
Plašus arheoloģiskus pētījumus un pils atjaunošanu uzsāka 1995. gadā. Atjaunojot, tika saglabātas gan 14. gs. nišas un 15. gs. sienu gleznojumi, gan 17. gs. durvju ailas, gan 19. gs. cietuma durvis. No ārpuses pils pašlaik ir ieguvusi 19. gs. izskatu.
2012. gada vasarā Livonijas ordeņa pilī noslēdzās restaurācijas un atjaunošanas darbi un apmeklētājiem tika atvērtas pils nozīmīgākās telpas – tostarp kapela, kapitula zāle, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa ar tajās iekārtoto ekspozīciju „Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām. Šeit apskatāma arī senākā baznīcas telpa Kurzemē, un retums Latvijas mērogā ir senie iesvētīšanas krusti, kas visticamāk attiecināmi uz 14.–15. gs.
www.visitventspils.com
Pils vēsture
Vēsturnieku rīcībā nav dokumentu, kas dotu precīzas ziņas par Ventspils pils celšanas laiku. 1290. gadā mestrs Halts dokumentā par Kursas komtureju ienākumiem norāda, ka Ventspils komturs pakļauts Kuldīgas komturam un liek sūtīt divus ordeņbrāļus no Ventspils pils uz Embūtes pili. Visdrīzāk pils celta ne īpaši ilgi pirms šī dokumenta sastādīšanas.
- Laikaposmā no 1291. gada līdz 1560. gadam zināms 21 Ventspils komtura vārds, pirmais bija brālis Detlefs.
- No 1369. gada saglabājies zīmogs ar Ventspils pilsētas ģerboņa elementiem,
- 14. gadsimtā Ventspils ieguva pilsētas tiesības. 15. gadsimtā Ventspils bija Hanzas savienības locekle. – 1451. gada vizitācijas aktā minēts, ka Ventspils pilī ir tikai septiņi brāļi bruņinieki, 1448. gada vizitācijā konstatēts, ka Ventspilī ir par vienu desmito daļu vairāk pārtikas un bruņojuma nekā Kuldīgā.
- 16. gadsimtā pils izskatījās diezgan neparasti – tās sienas bija zilpelēkā krāsā ar uzkrāsotu rustojumu, pils torņa stūru kvadras bija iezīmētas ar krāsotām savienojuma vietām.
17.-19. gadsimts
- Pēc Livonijas ordeņa un konfederācijas sabrukuma pils nonāca Kurzemes hercogistes pārziņā. Kurzemes hercogistes laikā Ventspils pilī dzīvoja pilskungs (kapitāns), šeit atradās garnizons.
- Pils smagi cieta 1659–1660. gados, kad Ventspili Zviedrijas–Polijas kara laikā ieņēma zviedri un pēc tam – poļi. Pilsēta karā tika nodedzināta, pilij tika sagrautas pret jūru un Ventu vērstās sienas.
Pili pēc šī kara atjaunoja un pārbūvēja, taču tā sāka zaudēt savu militāro nozīmi. Vēl 17. gadsimtā ap pili ierīkoja arī zemes nocietinājumus. 18. gadsimtā izmantoja vairs tikai daļu no pils.
- 1701.–1706. gados pils kapelas un konventa zāles vietā iekārtoja baznīcu. Baznīcas interjeru veidoja izcilie Ventspils kokgriezēji Nikolajs Sēfrenss jaunākais un Johans Mertens.
- 1798. gadā pils tornim uzcēla barokālas formas jumtu ar smaili. 18. gadsimta beigās pils nonāk Krievijas impērijas īpašumā.
- 1798.-1802. gados pilī izvietoja Krievijas armijas Sofijas musketieru pulku, šeit pat ierīkoja arī lazareti, pareizticīgo baznīcu, kanceleju.
- Ap 1827. gadu pils otrajā stāvā tiek iekārtots pilskunga dzīvoklis, trešajā stāvā – cietums – pēdējais pilī pastāv līdz 20. gadsimtam.
- 19. gadsimta pirmā pusē pārbūvētā pils fasāde iegūst ampīra stila iezīmes, kas redzamas arī mūsdienās.
- 1870jos gados pilī notiek būtiskākas pārbūves (arhitekts A.Gusevs) – barokālās torņa smailes vietā tiek izbūvēts 13,8 metrus augsts Ventspils ostas loča novērošanas postenis. Tiek pārbūvēts pils iekšpagalms – agrākās koka galerijas vietā tiek izveidota ķieģeļa mūra galerija, ar šķērssienām tiek sadalītas agrākās ordeņa brāļu koplietošanas telpas. Pils ieguva tai svešādas, modernākas iezīmes, kas 1990to gadu rekonstrukcijā ir lielā mērā atkal likvidētas, taču diemžēl šajā 19. gadsimta pārbūvē gāja bojā daudz senāku detaļu.
20.–21. gadsimts
1915. gadā, kad vācieši okupēja Kurzemi, pilī tika iekārtota gūstekņu nometne. 1920. gadā pilī atkal izveidoja cietumu, kas šeit pastāvēja līdz 1959. gadam. Pēc tam uz vairākiem gadu desmitiem pilī izvietoja PSRS robežapsardzības karaspēka daļu, šajā laikā turpinājās pils degradācija, ap pili tika sabūvētas palīgēkas.
Kad armijas daļa pili 1980jos gados atstāja, pili nolēma pārveidot par muzeju. 1985. gadā tika uzsākta pils izpēte un rekonstrukcija. Sākotnēji bija iecerēts to atjaunot kā viduslaiku pili. Politiskās izmaiņas uz laiku apturēja darbu pie pils atjaunošanas. 1995. gadā tika izstrādāts cits pils atjaunošanas projekts, kas savukārt paredzēja atjaunot pili tādu, kāda tā izskatījās 19. gadsimta pirmajā pusē. Starplaikā lielā daļā pils iekštelpu jau bija nokalts apmetums un daudzviet arī starpstāvu pārsegumi, tādējādi zaudējot lielu daļu 19. gadsimta telpu iekšējās apdares liecību. Tomēr Ventspils pils tika atjaunota pēc otrā projekta un šeit izvietots Ventspils muzejs. Pils iekšpagalms tika pārsegts ar stikla konstrukcijas jumtu. Tika rekonstruēta arī pils tuvākā apkaime un tai līdzās esošās būves.
Pils uzbūve
Pils plānā ir apmēram kvadrātiska būve – tās ārsienu garums ir 32,5x33,5 metri, torņa ārsienu garums 10x10 metri.
Visdrīzāk, pirmais 13. gadsimtā tika celts lielais, četrstūrainais pils tornis, ap kuru sākotnēji izveidojās nocietnāta apmetne. Vēlāk, precīzi nenoskaidrotā periodā (13. gs. beigas vai 14. gs.), nocietinātās apmetnes vietā tika uzcelts četru korpusu bloks ar iekšējo pagalmu, senākais tornis tika iekļauts dienvidaustrumu stūrī. 15. gadsimtā tornis izbūvēts stipri augstāks un kopš šī laika kalpojis arī kā orientieris jūras braucējiem. Vēlāk pils četriem korpusiem iekšpusē izbūvētas sienas līdz trešā stāva līmenim, izbūvēts divslīpju jumts.
Šādi bija tapusi tipiska kastella – plānā kvadrātiska plānojuma būve ar četriem trīsstāvu korpusiem, kas ietver noslēgtu iekšējo pagalmu. Masīvais pils tornis ir nedaudz izvirzīts uz āru. Tornim līdzās atradās vārti, kas bijuši ap 3 metrus plati.
14.–16. gadsimtā pils pirmajā stāvā atradās saimniecības telpas – virtuve, noliktava, staļļi. Otrajā stāvā atradās kapela, kapitula zāle, dormitorijs (mūku guļamtelpas), remteris (mūku ēdamzāle), komtura dzīvojamā telpa un viesu istaba. Trešais stāvs kalpoja par ieroču galeriju.
Pils sienas ir mūrētas no lieliem ķieģeļiem vendu sējumā. Visi, arī iekšējie torņa stūri ir mūrēti no dolomītakmens kvadriem. Pils un torņa ārsienu biezums ir ap 2 metri, pret pagalmu vērsto sienu biezums – ap 1,5 metri.
www.ambermarks.com