Vecmēmele, Mazzalves pagasts, Aizkraukles novads, Latvija, LV-5133
(+371) 26436761
vecmemelesmuiza@gmail.com
www.facebook.com
Vecmēmeles muižas kungu māja celta 19. gs. otrajā ceturksnī, pārbūvēta 19. gs. 70. gados. Tās interjera apdarē dominēja vienkāršotas formas, piemēram, sienām un arī griestiem izmantoti gleznojumi, kas imitēja koka konstrukcijas. Vecmēmeles muižas īpašnieki gadu gaitā bieži mainījušies. No ēkas kompleksa saglabājusies kungu māja, kalpu lejas māja, galdnieka māja, divi pagrabi un labības klēts, kā arī rijas uz staļļa mūri. Vecmēmeles muižu atjauno un par pierobežas tūrisma objektu – vienlaikus muižas muzeju un viesu namu veido divi uzņēmīgi rīdzinieki – Inga Dundure un Sandris Punculis.
Muiža tiek atjaunota. Tūristu lielākiem un mazākiem bariņiem Vecmēmeles muižā visu izrādīs, atklās noslēpumaino barona seifu, Sandris arī būs priecīgs, ja uzdāvāsiet viņam kādas ar Vecmēmeles muižas ēkas vēsturi saistītas fotogrāfijas vai izstāstīsiet kādu interesantu stāstu, kas saistās ar šo muižu.
visitaizkraukle.lv
Vecmēmeles muiža (vācu: Alt-Memelhof) bija muiža Vecmēmelē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža 1086 ha platībā piederēja Hārenu dzimtai.
No muižas ēku kompleksa saglabājusies kungu māja, kalpu lejas māja, galdnieka māja, divi pagrabi un labības klēts. Rijas mūri un staļļa drupas. Vecmēmeles muižas kungu māja ir nodota privātīpašumā.
Vēsture
Livonijas ordeņa valsts pastāvēšanas beigās 1516. gadā Valters fon Pletenbergs muižu izlēņoja Johanam Štihhorstam (Stichhorst), kura pēcteču valdījumā tā atradās līdz 1675. gadam. Muižai īpašnieki bijuši arī Manteifeļi-Cēges, Bistrami, Dranenfelsi, pēdējais īpašnieks bija Eižens fon Hārens (von Haaren).
1704. gadā pieminēta kā Vecmēmeles muiža, arī kā Prankes muiža (Pranke), 1753. gadā kā Mēmeles muiža.
1870. gadā, kad muižas īpašnieki bija Bistrami, Vecmēmeles muižā piedzima lietuviešu mācītājs, mūziķis un folklorists Teodors Brazis.
Muižas kungu māja
Vecmēmeles muižas kungu māja ir celta 19. gs. 2. ceturksnī. Sākotnēji ēkas dārza fasādi rotāja trīsstūra frontons, bet pagalma puses fasādes frontons, pārbūvējot pili, tika aizvietots ar itāļu neorenesanses formās izbūvētu pakāpienveida atiku. Tam laikam ārkārtīgo modernās izbūves apdarē izmantotas arkas, pilastri, karnīzes un dekoratīvi medaljoni. Pils pārbūve tika sākta ne agrāk kā 19. gs. 70. gadu 2. pusē. Muižas pils interjera apdarē dominēja vienkāršotas formas, piemēram, sienu un arī griestu apdarei tika izmantoti gleznojumi, kas nosacīti imitēja koka konstrukcijas.
lv.wikipedia.org