Vārenbrokas muiža (Wahrenbrock)
Atgriezties Iegūt norādes

Vārenbrokas muiža (Wahrenbrock)

Vārenbrokas muižas (vācu: Wahrenbrock) jeb Vārnavas muižas kungu māja atrodas Jēkabpils novada Vārnavā, 3 km uz dienvidiem no Piksteres ezera. Muiža līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja fon Bēru dzimtai. Tajā ietilpa 2859 ha muižas zemes un 1110 ha zemnieku zemes, pēc reformas bijušajam īpašniekam Georgam fon Bēram 1922. gadā palika vienīgi muižas zemes neatsavināmā daļa 50,5 ha platībā ar bijušo kungu māju un saimniecības ēkām ap to.

Vēsture
Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas muiža bijusi Vilhelma Dollerta īpašumā (1596). Zināms, ka 1633. gadā muiža nonāca fon Bēru dzimtas īpašumā, bet 17. gadsimtā tā piederējusi fon Taubes dzimtai. 1770. gados Vārenbrokas muižnieks Johans Georgs fon Bolšvings (Bolschwing, 1732–1776) materiāli atbalstīja Sunākstes mācītāju Veco Stenderu un par saviem līdzekļiem ierīkoja Vārnavas skolu.

1788. gadā muižu nopirka ģenerālis Johans Martins fon Elmpts (1726−1802), pēc viņa nāves 1802. gadā tajā sāka saimniekot viņa dēls Filips fon Elmpts, kurš kungu māju lika pārbūvēt klasicisma stilā. Vēlāk Vārenbroka piederēja Johanam Bordeliusam, tad atkal Bēru dzimtai. No 1753. līdz 1912. gadam muiža piederēja pie Jaunjelgavas apriņķa Sēlpils-Sunākstes draudzes, no 1912. līdz 1938. gadam pie Vārnavas draudzes. Pēc 1905. gada revolūcijas muižas kungu mājā uzturējās soda ekspedīcijas dragūni.

Agrārās reformas laikā 1922. gadā uz muižas zemes izveidoja 30 jaunsaimniecības. Muižas neatsavināmajā daļā uzskaitīja šādas ēkas: kungu māja ar piebūvēm, klēts ar kalti, divas dzīvojamās ēkas, zirgu stallis, labības šķūnis un sakņu pagrabs. Tajās turpināja saimniekot barons Georgs Bērs, pēc viņa Hanss Bērs, kas pirms 1930. gada ēkas iznomāja Jānim Strupulim, bet pats līdz 1939. gada izbraukšanai dzīvoja Jelgavā. Pēc Otrā pasaules kara ēkā bija vietējā kolhoza kantoris ar klubu, kinozāli un bibliotēku, neilgu laiku arī skola. 1970. gados mājā iekārtoja dzīvokļus, bet 1980. gados tie tika pamesti.

Muižas kungu māja
Vārenbokas muižas kungu mājas sākotnējā koka celtne būvēta 18. gadsimta pirmajā pusē, bet vēlākajos gadsimtos ievērojami pārbūvēta. Lielākās pārbūves notikušas 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē, kad koka ēka pārbūvēta klasicisma stilā, tās fasādi rotā četrkolonnu portiks. 19. gadsimta beigās ēkas otrā pusē uzcelti trīs sarkano ķieģeļu korpusi no kuriem gan saglabājušies tikai divi. Muižas ēkai bijis interesants pagraba plānojums ar daudzām telpām un sarežģītu to savienojošo eju tīklu, kas daļēji saglabājies līdz mūsdienām. Latvijas muižu arhitektūrā unikāls ir polihromais griestu gleznojums vienā no pagraba telpām.

Muižas ienākumi bija no lauksaimniecības, piensaimniecības un dārzkopības, tai piederēja liels augļu dārzs, siltumnīcas, ķieģeļu un kaļķa ceplis.

Ēka ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis kopš 1998. gada.

 

Tagadējais stāvoklis
Kopš 1980. gadiem ēka netika izmantota, vairākkārt izdemolēta, izlauzti logi un durvis. Iekštelpās un fasādēs vēl redzamas smalki izstrādātas koka detaļas – īsti sava laika mākslas pieminekļi. Ap 1999. gadu muižas kompleksu iegādājās privātīpašnieks, taču atjaunošanas plāni izjuka finanšu krīzes dēļ. Īpašumu 2016. gada beigās pārņēma īpašnieka meita – Ilga Miezaine-Mustermane – ar ģimeni, un pakāpeniski sākti muižas pils restaurācijas darbi biedrības "Vārnavas muiža" vadībā. Pēc īpašnieku maiņas 2022. gadā uzsākti plaša mēroga muižas ēkas atjaunošanas darbi.

Pāris kilometru attālumā no Vārenbrokas (Vārnavas) muižas kungu mājas atrodas Sunākstes mācītājmuižas parks, kurā vēl saglabājušās unikālas terasveida dīķu kaskādes paliekas. Blakus atrodas Sunākstes baznīca un Stendera dzimtas kapu kalns, kuros 1907. gadā apglabāta nelaimīgas mīlestības dēļ pašnāvību izdarījusī muižas pēdējā īpašnieka meita Angele fon Bēra. Kamēr skatu vēl neaizsedza koki, no ēkas logiem agrāk esot bijis iespējams saskatīt viņas kapu pieminekli.
lv.wikipedia.org