Valtenberģu muiža, arī Mazsalacas pilsmuiža (vācu: Schloß-Salishof), atrodas Mazsalacā, Mazsalacas novadā, Latvijā, Salacas upes krastā. Pašlaik bijušajā muižas kungu mājā atrodas Mazsalacas vidusskolas pirmskolas izglītības grupas un sākumskolas klases. Pirmais muižas stāvs renovēts un tajā iekārtots Mazsalacas novada muzejs.
Valtenberģu muižas apbūves ansamblis Salacas krastos veidojies no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta pirmajai pusei vēlīnā klasicisma stilā, dažas ēkas tikušas celtas arī 19. gadsimta otrajā pusē. Pils būvēta pirms 1780. gada klasicisma stilā landrātam baronam V. G. fon Felkerzāmam. Iespējams, projekta autors ir Drēzdenes arhitekts Fridrihs Augusts Krubzāciuss. Ēka degusi 1905. gadā un 1911. gadā uzlikts jumts. Pils atjaunota tikai no 1920. līdz 1930. gadam, pēc 1925. gadā izstrādāta projekta skolas vajadzībām. 1957. gadā mansarda stāvā izbūvē klases un jumta logus. Ēkā saglabājušies 1920. gadu interjeru apdare un būvdetaļas. Valtenberģes muižas komplekss ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
No mūra celtajai ēkai ir trīs stāvi, stāvs mansarda jumts. 1. stāvā bijušas saimniecības telpas, 2. stāvā – muižas īpašnieka apartamenti, 3. – telpas viesiem. Ap muižas pili 18.–19. gadsimtā tika ierīkots 66,5 ha liels regulāra plānojuma parks.
lv.wikipedia.org
www.zudusilatvija.lv
VALTENBERĢU MUIŽA
Parka iela 31, Mazsalaca, Mazsalacas novads, LV-4215
Īpašnieks – Mazsalacas novada pašvaldība
2015. gadā pirmais muižas stāvs renovēts un tajā iekārtots Mazsalacas novada muzejs.
Muzeja direktore - Vija Rozenberga
Tālrunis: 26519165
E-pasts: turisms@mazsalacasnovads.lv
Muzejā apskatāma Valtera Hirtes koku skulptūru kolekcija; Medību trofejas un Zvanu kolekcija, kā arī rotaļu peles un Seno dzimtkoku kolekcija.
Piesakoties iepriekš, pieskaņosimies apmeklētāju vēlmēm! Pieaugušajiem (vienas ekspozīcijas apskate) 1,00 eiro; Pieaugušajiem (visu ekspozīciju apskate) 3,00 eiro; Skolēniem, studentiem, pensionāriem, uzrādot apliecību: (vienas ekspozīcijas apskate) 0,50 eiro; (visu ekspozīciju apskate) 1,50 eiro.
Valtenberģu muižas komplekss
Dodoties uz Skaņā kalna parku, pa ceļam noteikti jāpiestāj, lai apskatītu Valtenberģu muižu un parku. No pilsētas uz pili ved skaista liepu, kļavu un ozolu aleja. Dažas alejas liepas sasniegušas dižkoka statusu. Īpaši skaista šī aleja ir saulainos rudens rītos, kad krāsainajās lapās rotaļājas saules stari.
Valtenberģu muiža ir unikāla ar seno ēku kompleksu. Muižas ēkas būvētas vēlīnā klasicisma stilā, laika posmā no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta pirmajai pusei, bet atsevišķas ēkas celtas arī 19. gadsimta otrajā pusē.
Ansambļa kompozīcijas centrā atrodas muiža – pils, kas uzcelta 1780. gadā pēc muižas īpašnieka Vilhelma Georga fon Falkerzāma ierosmes.
Pirmās ziņas par muižu ir atrodamas 1528. gadā, kad šeit saimniekojis barons Falkenbergs, no kura vārda atvasinājuma muiža ieguvusi savu latvisko nosaukumu – Valtenberģu muiža.
Par kādreizējo lepno kungu dzīvi nu liecina vien muižas fasāde, taču varam iztēloties, ka ēkas pirmajā stāvā kādreiz bijusi virtuve, sulaiņa istaba un dažas viesistabas. Savukārt otrā stāvā vienā koridora pusē bijis barona kabinets un guļamistaba, bet otrā – telpas lielmātei. Vēl šeit atradusies kunga ēdamistaba, zāle un telpa divām istabenēm. Trešais stāvs kalpojis viesu uzņemšanai.
Pils atradusies muižas saimniecības ēku ielokā. Vienā no tām (tagadējā Mākslas skola) dzīvojuši dārza puiši, alus brūveris, sedlinieks un galdnieks. No šīs ēkas uz ceļa pusi atrodas 18. gadsimta beigās, 19. gadsimta sākumā būvētā klēts. Tai blakus bija pasta kantoris, un šeit notikušas pagasta tiesas sēdes. No muižkunga, stārasta un barona personīgā ārsta mājas, kura atradusies pa kreisi no pils, palikuši vairs tikai pamati un kāpnes. Šī māja nodedzināta 1944. gadā. Ceļa otrajā pusē, netālu no saimniecības ēkām, atrodas stallis ar lieveņa arkādi, kurā turēti kunga braucamie zirgi. Turpat tuvumā ceļa malā nelielā mājiņā dzīvojuši zirgu puiši. No trim alus pagrabiem palikušas vairs tikai drupas.
Diemžēl par alus brūzi, veļas māju un kūti var spriest tikai pēc senajām fotogrāfijām. Pie pils bija arī krāšņs puķu un augļu dārzs. Bet, kā savos pierakstos vēsta skolotājs Normunds Luste, latviešu zemnieks bez īpašas vajadzības pils tuvumā rādīties nedrīkstēja.
1905. gadā zemnieka nemieros muiža nodedzināta. 1932. gadā tā restaurēta un piemērota skolas vajadzībām.
old.mazsalaca.lv