Talsu novada muzeja ēka būvēta augstākajā pilsētas pakalnā - Tiguļu kalnā - 19. gadsimta beigās neoklasicisma stilā kā baronu fon Firksu pilsētas māja Villa Hochheim.
Vēsturiskajā ēkā iekārtotajās ekspozīcijās un izstādēs atklājas vēstures, mākslas un dabas vērtības - bagātīgas kuršu arheoloģisko un kurzemnieku etnogrāfisko materiālu kolekcijas.
Līdzās esošās krājuma ēkas izstāžu zālē apskatāmas jaunākās mākslas izstādes.
Muzeja apkārtni ieskauj jau barona laikā iekārtotais dendroloģiskais parks ar vairāk nekā 300 kokaugu sugām.
Muzejā apskatāmas ekspozīcijas:
- Kuršu arheoloģija un novada senvēsture līdz 15. gadsimtam.
- Etnogrāfija un latviešu dzīvesveids 19. gadsimtā;
- Talsu pilsētas tapšana un 1905. gada "Talsu tiesa";
- Muzeja tapšana un muzeja pamatlicēji T. Dzintarkalns un A. Dreimanis;
- Latvijas valsts tapšana un tautiskais romantisms novadā;
- Novada biotopi, tajos esošaji savvaļas augi un mītošās dzīvnieku sugas.
Katru mēnesi muzejā apskatāmas divas mākslas izstādes.
www.latvia.travel/lv
Adrese : Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi, LV-3201
Izstāžu, ekspozīciju apskate no otrdienas līdz svētdienai 10.00 – 17.00.
Speciālistu darba laiks: darba dienās no 9.00 – 17.00 (vēlams iepriekš pieteikties)
Tālrunis: 63222770 (direktore, speciālisti), 29109870 (direktore), 29102628 (speciālisti)
E-pasts: novadamuzejs@talsi.lv
www.talsumuzejs.lv
Talsu novada muzejs atrodas augstākajā no pilsētas deviņiem pakalniem – Tiguļu kalnā. Pirms vairāk nekā simts gadiem šis zemes gabals piederēja Nurmuižas baronam Firksam un uz tā atradās Tiguļu – Upseju mājas un tīrums. 1883. gadā Oktes muižas barons Heinrihs Hermans Pēteris Jūliuss Vilhelms fon Firkss (1831 – 1889) noslēdza maiņas līgumu ar vecāko brāli Otto fon Firksu (1830 – 1908). Līgumu zemesgrāmatā ierakstīja 1884. gada 16. augustā. 1888. gadā sākās jaunās ēkas celtniecība. Pēc Heinriha fon Firksa nāves ēkas celtniecību turpināja viņa dēls Fridrihs Otto fon Firkss (1869 – 1927). Pilsētas māja, saukta „Villa Hochheim”, tika pabeigta 1892. gadā. Jaunajā ēkā dzīvoja Fridriha Otto fon Firksa māte Auguste Henriete fon Firksa (dzimusi Rinka) un māsa Jūlija Anna fon Firksa. Ēka būvēta neoklasicisma stilā kā vienstāvīga garenbūve ar augstu, rustotu cokolstāvu un divslīpju jumtu. Vienlaikus ar ēkas celtniecību barons iekārtojis ainavu parku, izmantojot pauguraino reljefu, dīķi un skatu uz pilsētu. Daļa koku dēstu ievesti no Vācijas, daļa no tolaik pazīstamās Šocha dārzniecības Salaspilī. Šodien šī teritorija ir Talsu dendroloģiskais parks.
Barona ģimene šeit dzīvojusi līdz 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem, līdz repatriācijai uz Vāciju, pēc tam zemi un ēkas piešķīra Izglītības ministrijai valsts vidusskolas ierīkošanai. 1923. gadā šajā ēkā, K.Mīlenbaha ielā 19, tika atvērta Valsts Talsu vidusskola, kas vēlāk ieguvusi ģimnāzijas statusu. Šajā pašā gadā dibināts arī Valsts Talsu vidusskolas vēsturiskais muzejs.
Atsaucoties uz Latvijas Etnogrāfiskā muzeja aicinājumu – dibināt novados muzejus un vākt materiālus par tautas vēsturi, novadpētniecības entuziasti skolotāja Teodora Dzintarkalna vadībā, aizrautīgi iesaistot šajā darbā skolotājus, skolēnus un sabiedrību, līdz 1928. gadam jau bija savākuši 8500 dažādu priekšmetu. Muzeja darbā iesaistījās arī 1924. gadā dibinātā Latviešu Senatnes pētītāju biedrības Talsu nodaļa.
Vidusskolas direktors Ansis Dreimanis (1882 – 1968) savā atmiņu grāmatā stāsta, ka Teodors Dzintarkalns (1874 – 1937) „…vāca vecu laiku darba rīkus, apģērbus, rotas lietas, grāmatas un rīkoja pie skolas vēsturisku muzeju. Tas kļuva diezgan slavens, un daudzi ekskursiju braucēji nāca to skatīties”.
Pats Teodors Dzintarkalns muzeja dibināšanu uzskata par vienu no lielākajiem pēckara (pēc Pirmā pasaules kara) sasniegumiem Talsos.
Otrā pasaules kara laikā muzeja arhīvs un lielākā daļa priekšmetu gājuši bojā – izvesti uz Vāciju vai iznīcināti uz vietas. Saglabājušos priekšmetus pēc Rīgas Vēstures muzeja un Latvijas PSR ITK mākslas lietu pārvaldes iniciatīvas izvietoja divos muzejos – Talsu apriņķa vēstures muzejā Baznīcas laukumā 2 un Talsu apriņķa Mākslas muzejā Fabrikas ielā 1.
1945. gada septembrī abus muzejus apvienoja ar nosaukumu Talsu vēstures un mākslas muzejs un tam ierādīja telpas Rožu ielā 7 – nacionalizētā ēkā, uz Sibīriju izsūtītā Talsu pilsētas advokāta Viļa Kaijgara dzīvojamā un kantora ēkā.
Turpmāko gadu gaitā muzejam vairākkārt mainīti nosaukumi. Īslaicīgi tas bijis Talsu vēstures muzejs, kas rīkojis atsevišķas izstādes. Pēc tam kā Talsu novada pētīšanas muzejs, kas 1948. gadā ticis atklāts apmeklētājiem ar pirmo vēstures un mākslas ekspozīciju. Vēlākajos gados – Talsu novadpētniecības muzejs, Tukuma novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle (1963 – 1966), Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs (1966 – 1996). 1996. gadā muzejs ieguvis pašreizējo nosaukumu. Laiks, kamēr muzejs atradās Rožu ielā 7, ir bijis nozīmīgs ar divu muzeja direktoru aktīvu darbību muzeja attīstībā: direktora Jāņa Znotiņa laikā (1949 – 1960), kaut zem obligātās padomju laika ideoloģijas karoga, tika profesionāli nostādīts darbs zinātniski pētnieciskajā jomā, izstāžu un ekspozīciju veidošanā, bet direktores Annas Rasas laikā (1968 – 1994) tika reāli izveidots muzeja krājums, rīkotas kompleksās ekspedīcijas Talsu rajona ciemos, aizsākta vērienīgu mākslas dienu rīkošana (1983 – 1989). No 1994. gada muzeja direktore ir Mirdza Jonele.
1996. gada 21.decembrī Talsu novada muzejs ar plašu svinīgu sarīkojumu atgriezās vēsturiskajās telpās K.Mīlenbaha ielā 19, kur izstādes un ekspozīcijas izvietotas vēsturiskās ēkas trijos stāvos, kā arī izstāžu zālē, kas atrodas krājuma ēka. Ik mēnesi muzejā tiek atklātas divas jaunas izstādes.
www.talsumuzejs.lv/vesture