Muižas apbūve pamatā veidojusies no 18. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta 1. pusei, apbūves ansamblis veidots simetrisks ap parādes pagalmu, kuru noslēdz kungu māja. Tā celta 18. gadsimta beigās un bijusi vienstāvīga ēka. 19. gadsimta vidū, sekojot jaunajām būvniecības un stila tradīcijām, tai abos galos uzcelti kvadrātiski neogotiski torņi ar zobinājumu noslēgumā, kā arī frontons un veranda. 1905. gadā kungu māja nodega un 1909. gadā to atjaunoja, tās pēdējais īpašnieks bija barons fon Hanenfelds. Ēkas plānojums mainīts un sākotnējā apdare nav saglabājusies.
Zālē apskatāma 19. gadsimta vidus grezna podiņu krāsns. 1920. gadā Suntažu muižas kungu ēkā iekārto Suntažu pamatskolu, kas 1952. gadā pārtop par Suntažu vidusskolu. 1984. gadā tai piecelta piebūve ar mācību kabinetiem un sporta zāli. Iekārtojot skolu, pils interjers stipri mainīts, taču skaistās zāles ar vienīgo saglabājušos podiņu krāsni, balkons ar kaltajām margām, daudzās kāpnes vēl nedaudz ļauj iztēloties 19. gadsimta rimto noskaņu.
Suntažu muižas pils (vācu: Schloß Sunzel) atrodas Ogres novada Suntažu pagasta Suntažos, Mazās Juglas krastā. Mūsdienās tajā atrodas Suntažu vidusskola.
Vēsture
Lielā Ziemeļu kara laikā senā Suntažu viduslaiku pils tika nopostīta un vēlāk uz vecajiem pamatiem tika uzcelta jaunā pils. 1764. gadā Suntažu muiža pārgāja barona Honalda Gustava Ingelstroma īpašumā (viņa māte dzimusi Meka). 1780. gadā muižā valdīja grāfs fon Mengdens, 1782. gadā – majors Magnuss Johans fon Grothuss. 1816. gadā muiža nonāca Hānenfeldu dzimtas īpašumā. 19. gadsimtā ēkai tika piebūvēti divi kvadrātiski torņi, kas būvēti Tjūdoru stilā.
1905. gada revolūcijas laikā (27. novembrī) pili daļēji nodedzināja. 1909. gadā muižas pēdējais īpašnieks fon Hanenfelds to atjaunoja, uzbūvējot otro stāvu. Kvadrātiskā torņu augšdaļa tika pārveidota par astoņstūrainu.
Pēc agrārās reformas 1920. gadā Suntažu muižas pili atsavināja iepriekšējiem īpašniekiem un tajā iekārtoja Suntažu pamatskolu, kas 1952. gadā pārtapa par Suntažu vidusskolu. 1984. gadā ēkai uzcēla piebūvi ar mācību kabinetiem un sporta zāli, kas vizuāli pazemina tās arhitektonisko izteiksmību.
Muižas apbūves komplekss
Muižas vēsturiski izveidojās kā savdabīgs lauku uzņēmums mūsdienu izpratnē, tādēļ kungu jeb pils ēku ieskāva arī vairāku citu būvju komplekss – pienotava, stallis, kūts, klētis, kalpu mājas, veļas, putnu un dārzkopja mājas.
Atsevišķas no šīm ēkām ir saglabājušās arī līdz pat mūsu dienām, dažas atrodas sliktā stāvoklī, bet citas gājušas bojā. Kaut gan sliktā stāvoklī, bet vēl ir saglabājies arī muižas akmeņu žogs, kas kādreiz ieskāva visu muižas teritoriju.