Spāres muižas (Spahren) pils celta ap 1790. gadu.
Spāres muiža, vēsturiski Spārnes muiža (vācu: Spahrenhof, Spahren) ir 18. gadsimtā Spārē (mūsdienās Talsu novada Ģibuļu pagastā) celts saimniecības komplekss – muiža – Spāres ezera krastā.
20. gadsimta 1960. gados muižas centrālā ēka ievērojami tika pārbūvēta, kad telpas piemēroja skolas vajadzībām. Spāres skola šajā ēkā atradās no 1940. – 2012. Šobrīd ēka nodota tautas nama vajadzībām, un te veidojas kultūras, tūrisma, sporta un sabiedrisko aktivitāšu centrs. Pie ēkas piekļaujas savdabīga plānojuma parks. Plānojuma ziņā tas ir viens no skaistākajiem muižu centriem Kurzemē.
Darba laiks
P–Pk 10:00 – 16:00, S, Sv – apmeklējumu pieteikt
Cena
Vienošanās
Pakalpojumi un īpašie piedāvājumi
Telpas pasākumiem un nometnēm, virtuve, WC, duša, gultasvietas, telts vietas, sporta laukums, estrāde.
Piedāvājumi grupām
Ekskursijas, teatralizētas ekskursijas un uzvedumi, programmas jaunlaulātajiem, "slīcināto" kliņģeru cepšana.
"Spāres muiža",
Spāre, Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3298
Tālrunis: 28620076, 28688563
E-pasts: tabita.kalnina@talsi.lv
tabitaspare@inbox.lv
www.talsitourism.lv
Vēsture
Sākotnēji saukta Spārne, jeb Spārni. Muiža izveidota 16. gadsimtā. Pirmais tās īpašnieks bija Livonijas ordeņa kanclers Johs Višers (Vischer). 1738. gadā Elizabeti fon Fišeri apprec J. H. fon Brinkens (von den Brincken) un muiža nonāk Brinkenu dzimtas īpašumā. No Brinkena dēla muižu nopērk Medzes muižas īpašnieks G. H. fon Rādens (von Rahden), bet no tā 1784. gadā – Pastendes muižas īpašnieks fon Hāns (von Hahn).
1790. gadā pārbūvēta: vienstāva baroka stilā ar klasicisma ietekmi veidota mūra celtne ar augstu cokolstāvu un ļoti interesantām divu laidumu kāpnēm, kuru margās iekalta monogramma BP. Lietots ļoti bagātīgs fasāžu dekors: rusti, logu apdare un dzegas. No 1813. līdz 1833. gadam muiža pieder Hāna pameitai N. Brunovai–Filipai (von Brunnow–Philips), pēc tam viņas māsai F. E. fon Rennei (von Rönne). 1841. gadā muižu nopirka Vandzenes kungs barons fon Heikings (von Hevking), taču 1860. gadā pārdeva baronam K. fon Grothusam (Grotthuß, Grotthuss). 1895.–1905. gados muiža piederēja grāfu Reiternu (von Reutern) dzimtai. 1905. gada revolūcijā izpostīta. 1905. gada rudenī muižu atpirka fon Grothusi, kas to restaurēja un dzīvoja tajā līdz pat vācbaltiešu piespiedu izceļošanai 1939. gadā (agrārreformas laikā 1925. gadā gan rekvizēja praktiski visu zemi, kas tika sadalīta 117 saimniecībās.)
Starpkaru periodā Spārne vispārējā vietvārdu letonizācijas vilnī tika pārdēvēta par Spāri.
1940. gadā te iekārtota Ģibuļu pagasta pamatskola (skolu zemnieku bērniem muižā tās īpašnieki fon Rādeni bija ierīkojuši jau ap 1760. gadu), ēkas iekštelpu plānojums pārbūvēts, interjers likvidēts. 1960. gados izbūvēts otrs stāvs ar logiem jumtā.
2012. gadā pamatskola tika likvidēta nepietiekama audzēkņu skaita dēļ, un ēku komplekss nodots Spāres tautas nama pārziņā, lai te veidotu daudzfunkcionālu kultūras, sporta, tūrisma un sabiedrisko centru. Te atrodas ciema bibliotēka (vienīgās pilnībā izremontētās telpas), kas iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas "Gaismas tīklā", daļu telpu izmanto kā naktsmītnes tūristiem, citās notiek lokālās kultūras aktivitātes: audēju pulciņi, kora mēģinājumu telpa, dejotāju telpas utt. Uzņem mākslinieku un fotogrāfu plenērus, rīko sporta spēles. Visa Ģibuļu pagasta kultūras dzīve notiek Spāres muižas telpās.
lv.wikipedia.org