1938 www.zudusilatvija.lv Snēpeles muižas pils bijusi vācu barona Hāna medību pils. Pilī mākslinieciski augstvērtīgi objekti ir fasādes dekoratīvā apdare, lieveņa margas un durvju komplekts, trīs krāsnis. Celtnes abās pusēs ir kolonnām rotāti portiki. Saglabājušās 19. gadsimta durvju vērtnes. Pirmā stāvā izvietota zāle, baroneses guļamistaba ar palīgtelpām un piecas caurstaigājamas istabas. Otrā stāvā barona medību viesu atpūtas telpas – katrai lielākajai telpai klāt neliela guļamistaba. Pagrabstāvā bijusi virtuve ar palīgtelpām. Ēdieni uz otrā stāva ēdamzāli nogādāti ar liftu. Kopš 1924. gada ēkā atrodas Snēpeles skola.
www.zudusilatvija.lv
Snēpeles muižas pils ir Snēpeles muižas kungu dzīvojamā ēka, kas atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, Snēpelē. Tā ir bijusi barona Hāna medību pils, celta 19. gs sākumā. Pilī mākslinieciski augstvērtīgi objekti ir fasādes dekoratīvā apdare, lieveņa margas un durvju komplekts, trīs krāsnis. Mūsdienās – Snēpeles pamatskola
Pils
Celtnes abās pusēs ir kolonnām rotāti portiki. Saglabājušās 19. gs. durvju vērtnes. Parka pusē aplūkojamas 19. gs. kaltas dzelzs margas. Ēkas abās pusēs kolonnām rotāti portiki, parka pusē kaltas dzelzs margas no 19. gs., ārdurvju vērtnes no 19. gs. otrās puses. Pirmajā stāvā izvietota zāle, baroneses guļamistaba ar palīgtelpām un piecas caurstaigājamas istabas. Otrajā stāvā barona medību viesu atpūtas telpas – katrai lielākajai telpai klāt neliela guļamistaba. Pagrabstāvā bijusi virtuve ar palīgtelpām (tagad skolas ēdnīca). Ēdieni uz otrā stāva ēdamzāli nogādāti ar liftu. Saglabājušies 3 kamīni, 4 kolonnas un 4 krāsnis ar ornamentiem. Koridoru galos otrajā stāvā saglabājušies lieli pusapaļi logi ar ornamentiem. Pils zālē ir bijis skaists griestu gleznojums, tas aizkrāsots. Jumtu sedz māla dakstiņi. Pili apsilda 32 krāsnis.
Pils telpas kopš 1924. gada pielāgotas skolas vajadzībām (mūsdienās Snēpeles pamatskola).
lv.wikipedia.org
Pils celta 19. gadsimta sākumā klasicisma stilā. Celtnes abās pusēs kolonnām rotāti portiki. Parka pusē saglabājušās kaltas dzelzs margas (19. gs.), galvenās ieejas ārdurvju vērtnes (19. gs. otrā puse). Muiža 1924. gadā piemērota skolas vajadzībām.
Ap muižas ēkām parks (3,4 ha), tajā vērtīgu svešzemju sugu koki. Četrstūra formas parks izvietots dienvidaustrumos no pils divās terasēs. Tā plānojums ir simetrisks, tikai pašā dienvidu daļā pamanāmas brīva plānojuma iezīmes. Parka reljefs nolaidens. Šis ir viens no tiem muižu parkiem, kurā nav ūdeņu. Pat nespeciālistam redzami daudzveidīgi svešzemju koku stādījumi. Cauri parkam ved grantēti celiņi.
No pils parādes pagalma, kur tagad redzams asfaltēts celiņš, ziemeļrietumu virzienā pāri ceļam stiepjas ap puskilometru gara liepu aleja uz baronu kapiem 4,2 hektāru platībā (lielāki par parku) ar ļoti vērtīgām introducētu skuju koku sugām. Šodien ceļš uz kapiem nekopts, aleja vietām bojāta, bet kapi ir sasniedzami bez īpašas piepūles.
1992. gada vasarā kāda grupa bija nolēmusi tikt pie naudas, izrokot un aplaupot šajos kapos guldītos nelaiķus. Nav gan zināms, ko viņi tonakt ieguva un ko tas nesa viņiem un viņu tuviniekiem. Tagad kapa plāksnes novietotas netradicionāli slīpi.
Pēdējā parka un kapsētas zinātniskajā apsekojumā 1993. gada septembrī minēts, ka vecās baltegles (Abies alba), savulaik lielākās Latvijā, bija jau stipri cietušas pagājušā gadsimta pēdējā ceturkšņa vētrās. Eiropas baltegles šeit aizņem 0,3 hektārus, ko varētu izmantot par sēklu bāzi.
manasvietas.blogspot.com