Skangaļu muiža, Liepas pagasts, Priekuļu novads, Latvija
+371 25300030
info@skangali.lv
www.skangali.lv
Senatnīgā, no ikdienas steigas pieklusinātā lauku muiža atrodas starp divām pilsētām – Cēsīm un Valmieru. Muiža kopš 1843 gada piederējusi baltvācu muižnieku Knīrimu dzimtai.
Voldemārs fon Knīrims /1849. – 1935./ profesors, agronomijas zinātņu doktors lauku muižu ar saimniecību, zemi, izmantoja savām vajadzībām kā vasaras mītni.
Ūlofs Palme – V. Knīrima mazdēls /1927. – 1986./ bijis Zviedrijas premjerministrs, Skangaļu muižā pie sava vectēva pavadīja savas bērnības vasaras.
Šobrīd ar Pestīšanas armijas gādību atjaunotajā muižas kompleksā izveidota viesu māja, sniegta sociālā palīdzība bērnu un ģimenes atbalstam, tiek apsaimniekota muižas zeme, audzētas paipalas.
Tās saimnieki atjaunotajā muižas ēkā un klētī piedāvā rīkot konferences, seminārus. Omulīgajā virtuvē iespēja baudīt prasmīgu pavāru sarūpētu maltīti. Vasarās ir lieliska iespēja rīkot nometnes. Ierīkoti volejbola, basketbola, futbola laukumi. Muižas klētī iekārtota muzeja ekspozīcija, kur par muižas vēsturi, tagadni un nākotnes iecerēm iespēja uzzināt gida stāstījumā un muižas kompleksa apskates laikā.
turisms.cesis.lv
Skangaļu muižas (vācu: Skangalshof) vai Skangales muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagasta Skangaļos apmēram 110 km no Rīgas. Muižas ēkas un zeme ap tām mūsdienās pieder Pestīšanas armijai, kas atjaunotajā muižas kungu mājā izveidojusi viesu namu un Ūlofa Palmes muzeju. Pie tās atrodas Skangaļu muižas Bērnu atbalsta un sociālās aprūpes centrs.
Vēsture
Izveidojusies netālu no senākās Startu muižas (Stürzenhof). Zviedru Vidzemes laikā Skangaļu muiža atradās A. Ūksenšernas īpašumā. 1843. gadā Skangaļu muižu iegādājās J. A. fon Knīrīms, kopš 1890. gada muižas īpašnieks bija viņa dēls Rīgas Politehniskā institūta rektors profesors Voldemārs fon Knīrīms (1849–1935). Pēc viņa iniciatīvas muižā tika izveidota praktisko mācību vieta topošajiem lauksaimniecības studentiem – uzceltas 30 ēkas, tai skaitā laboratorijas, auditorijas, lopu kūtis, staļļi un arī studentu un personāla mītnes.
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. jūnijā pie Skangaļu muižas notika Skangaļu kauja, kas bija viena no Cēsu kauju lielākajām sadursmēm. Pēc 1920. gada agrārās reformas muižas kungu māja ar 52 hektāriem zemes palika V. Knīrīma dzimtas īpašumā. Viņa Zviedrijā dzīvojošais mazdēls, vēlākais valdības vadītājs, Ūlofs Palme (1927–1986) ar savu māti Elizabeti (Elisabeth von Knieriem, 1890–1972), vecāko brāli Klāsu (Claës Palme, 1917–2006) un māsu Katarīnu (Catharina Palme Nilzén, 1920–2002) Skangaļos pavadīja bērnības vasaras. Katarīna Palme par šo laiku 1999. gadā publicēja atmiņu grāmatu “Vasaras Skangaļos” (Somrarna på Skangal).
Pēc Latvijas okupācijas Skangaļu muiža piederēja Padomju armijai, kas pie tās uzbūvēja Mārsnēnu (Liepas) lidlauku.
Latvijai atgūstot neatkarību, Palmes ģimene 1994. gadā atguva tiesības uz Skangaļu muižu un nolēma to atdāvināt Pestīšanas armijai. Muižas ēkās tika veikts remonts, bet skolai un bērnu internātam paredzēto namu 1997. gadā uzbūvēja pilnīgi no jauna. Skangaļu muižas atjaunošanas projekta aizbildne bija Zviedrijas princese Liliāna, kas 1997. gada 25. oktobrī iesvētīja jaunuzbūvēto skolu. 1998. gada septembrī pabeidza galvenās ēkas restaurāciju, bet skolas ēkas restaurācija tika pabeigta 1999. gada maijā.
2019. gada 22. jūnijā tika atklāts piemiņas akmens par godu Cēsu kauju dalībniekiem un Kalevlaste Maleva bataljona cīnītājiem.
Apraksts
Skangaļu muižas centru veido septiņas lielas ēkas ar granīta mūriem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas par Zviedrijas Pestīšanas Armijas līdzekļiem arhitekta Ulfa Andersa vadībā restaurēja muižas galveno dzīvojamo ēku un klēti. Tajā mūsdienās iekārtota viesu māja ar virtuvi un konferenču zāle, kā arī garīgās attīstības centrs.
lv.wikipedia.org