Riebiņu muiža
Atgriezties Iegūt norādes

Riebiņu muiža

Riebiņu muiža

Skolas iela 5, Riebiņi, Riebiņu novads, LV-5329
+371 65324376

Riebiņu muižas vēsture iesniedzas 16. gadsimtā. Apskatāms arī parks un saimniecības ēkas.

 

Senāk lēņu īpašumus apkaimē sauca par Krevmuižu, iespējams, ka šīs muižas centrs saucās par Krevi vai (visticamāk) Kreviem, jo nepilnus 4 km no Riebiņiem, bet jau tagadējā Silajāņu pagastā, atrodas Krevu viensēta, kas līdz 1920. gada agrārreformai pastāvēja kā Krevu muiža. 16. gs. vidū ordeņmestrs Pletenbergs tos nodevis Gerhardam Rēbinderam. Kopš 1600. gada Ribeniški piederēja Korfu dzimtai. 17. gs. sākumā Korfi uzceļ Riebiņu muižu tagadējā vietā. Bet ir izteiktas domas, ka Riebiņu muižu 16. gs. otrajā pusē cēluši Rēbinderi, bet Korfi tikai paplašinājuši. Muiža vēlāk pārgājusi Rekiem, tad Veisenholfiem. Izveidots skaists ainavu parks, plašajā pils laukumā bija baseins ar strūklaku.

 

Polijas galma ierēdnis Mihals Veisenholfs Korfu pilij piebūvēja vienāda lieluma sānu būves un divus torņus. Vienā no torņiem atradās pils kapela, otrā bija izvietota muižas bibliotēka. Pils laukuma abās pusēs viena otrai pretī bija uzceltas vienstāva celtnes. Laukuma kreisajā pusē esošo celtni sauca par “orķestra māju”, jo šeit Veisenholfu laikā mājoja pils kapelas mūziķi, labajā pusē esošā “oficina” kalpoja par virtuvi un dažādu lietu noliktavu. Riebiņu pilī bez plašās bibliotēkas no pils daudzo īpašnieku uzkrātajām un atstātajām milzīgajām mākslas darbu kolekcijām bija iekārtota gleznu un skulptūru galerija. Pilī bija savākts arī daudz senlaiku mēbeļu.

 

Vēlāk Mihala Veisenholfa dēls Arnolds (1874) to pārdeva poļu inženierim S.V. Kerbedzam, kura dzimta te saimniekoja līdz 1. pasaules kara beigām. Nav zināms, kādā stāvoklī to 1874. gadā pārņēma Kerbedzi, kuri lielāko dzīves daļu pavadīja Polijā un citur. Kad Jāzeps Veisenholfs Riebiņus apmeklēja 1883. gadā, pili atrada tukšu. 20. gadsimta sākumā, ilgāku laiku pamesto pili, atjaunoja Jevgenija Kerbedza, tolaik plaši pazīstama filantrope, telpas nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu atpūtai. Pēc J. Kerbedzas uzaicinājuma Riebiņos 1904. gadā pabija mākslinieks Konrāds Kržižanovskis (1872. – 1922.) ar saviem audzēkņiem no Varšavas skolas. Šeit tapuši viņa darbi “Biļjarda zāle Riebiņos” (1904), “Klavieres“(1905). Šeit ar audzēkņiem viņš uzturējās arī 1907. gadā, tapusi glezna “Ziemas studija ar audzēkņiem”. Kādu laiku te dzīvojis slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists Nikolajs Konstantīns Čurļonis (1875. – 1911.), kuram piederot izteiciens: “Riebiņi – tā ir īsta mākslinieku paradīze” 1918. gadā agrārās reformas laikā muižas centrālo daļu nodeva Silajāņu pagasta pašvaldībai, kura savukārt te (1920. gadā) ierīkoja sešklasīgo pamatskolu, darbojās līdz 1979. gadam, pēc tam kolhozs izmantoja kā noliktavu.
visitpreili.lv

 


Riebiņu muiža, arī Rībenes muiža, agrāk Ribenišku muiža (poļu: Rybiniszki), bija muiža, kuras vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja atrodas Riebiņu ciemā, 8 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.

Vēsture
16. gadsimta pirmajā pusē Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs apkārtējās zemes izlēņoja bruņniekam Gerhardam Rēbinderam, no viņa pārveidotā uzvārda muiža vēlāk ieguvusi savu nosaukumu. Poļu-zviedru karu sākumā 1600. gadā Polijas–Lietuvas kopvalsts valdnieks Zigismunds III muižu atsavināja Gerharda Rēbindera mazdēlam un nodeva to Ernestam Korfam, kas uzcēlis muižas ēkas tagadējā vietā. 1716. gadā Gedeons Korfs atteicās no Riebiņu muižas par labu Gothardam Ernestam fon Berkam un viņa sievai Marijai (dz. Korfai), bet Berka dēls 1758. gadā muižu pārdeva Inflantijas seimika rakstvedim Mihaelam Veisenhofam.

 

Veisenhofu valdīšanas laikā 19. gadsimta pirmajā pusē Riebiņu muižas pils pārbūvēta vēlīnā klasicisma stilā, vēlāk piebūvēja vienāda lieluma sānu būves un divus neobarokālus torņus abos ēkas galos. M. Veisenhofa dēla Tadeja vienīgā meita Konstance apprecējās ar Krievijas impērijas armijas ģenerāli Jēkabu de Perēnu (J. de Perrin, Яков Яковлевич Перрен, 1785–1853). 19. gadsimtā tika uzsākta ainavu parka un dendrārija izveide.

 

1874. gadā muižu nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis (1810–1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga–Varšava būvniecību. Viņa meita Jevgēnija Kerbedža 19. gadsimta beigās lika muižas pili kapitāli izremontēt un vasarās muižā izmitināja poļu gleznotājus Staņislavu Maslovski, Marianu Tšebiņski (Trzebiński), Konrādu Kržižanovski un tēlnieci Jūliju Stabrovsku. Šeit tapuši Konrāda Kržižanovska (1872–1922) darbi “Biljarda zāle Riebiņos” (1904), “Klavieres“ (1905), “Ziemas studija ar audzēkņiem” (1907).

1920. gada zemes reformas laikā Riebiņu muižu sadalīja 66 vienībās 573 ha kopplatībā, bijušajā muižas pilī iekārtoja Silajāņu pagasta Riebiņu II pakāpes pamatskolu. Skolā līdz Otrajam pasaules karam darbojās trīs plūsmas: latviešu, krievu un ebreju. Pēc tam, kad 1975. gadā pamatskolu likvidēja, vietējais kolhozs ēkas izmantoja kā noliktavu.

Pils laukums un parks
Pils laukuma abās pusēs viena otrai pretī atradās vienstāva celtnes, bet laukuma vidū – baseins ar strūklaku. Ap pili tika izveidots skaists ainavu parks. Riebiņu pilī atradās pils kapela un bibliotēka, ka arī gleznu un skulptūru galerija.
lv.wikipedia.org