Reģu muiža

Reģu muiža (vācu: Gut Reggen) bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Alsungas novada Reģu ciemā, vēsturiskajā suitu novadā.

Reģi rakstos pirmoreiz minēti ap 1253. gadā. Nostāsts vēsta, ka 1637. gadā maltītes laikā Reģu muižā tika noindēts katoļticības atjaunotājs novadā Johans Ulrihs fon Šverins. 1704. gadā, pēc Edgara Dunsdorfa datiem, muiža kopā ar Almāles muižu, piederēja Šlipenbahu dzimtai. Vēlāk muiža piederējusi Štempeļu dzimtai. Kungu ēka celta 1890. gadā, visticamāk, pēc Paula Maksa Berči projekta. Līdz pat agrārreformai muiža bija privātā īpašumā. Pēc muižas nonākšanas valsts īpašumā tajā iekārtoja slimnīcu, bet vēlāk – sociālās aprūpes centru "Reģi".

2007. gada 22. februārī sociālās aprūpes centrā "Reģi" notika postošs ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja 23 no 90 aprūpes centra dzīvojošiem iemītniekiem. Tas kļuva par postošāko ugunsgrēku Latvijas vēsturē. Pēc ugunsgrēka aprūpes centru slēdza un tā iemītniekus pārvietoja uz Gudeniekiem.

2011. gadā nodegušo ēku izsolē no valsts iegādājās uz uzņēmējs Valentīns Kokalis, lai izveidotu šeit viesnīcu.
lv.wikipedia.org

Reģu muiža (Reggen, Reģes muiža)

Eklektiskas villas tipa ēka būvēta 1890. gadā, par ko liecina uzraksts uz ķieģeļēkas frontona, kas, domājams, būvēta pēc Liepājas arhitekta Berči projekta, tomēr sev diezgan netipiskā stilā. Ēka uzbūvēta kvalitatīvi, ar labu novietni un augstu detaļu kultūru. Iepriekšējos remontos konstatēti sienu un griestu gleznojumi. Īpašnieki – baroni Štempeļi.

Pie mužas ēkas atrodas parks, kurā aug 3. purpursārtie dižskabārži. Bijušā muižas centra celtnes un parks ar dīķiem veido vienotu ansambli.