Preiļu pils
Atgriezties Iegūt norādes

Preiļu pils

Preiļu pils

Preiļu pils – izcils Latgales 19. gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Pils arhitektūra izteiksmīgi raksturo romantisma periodu Latvijas muižu mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Pils kā arhitektūras pieminekļa galvenā šī brīža vērtība ir tās apjoms un fasādes, kā arī iekštelpu vēsturiskās plānojuma struktūras elementi ar sienu apdari. Vidulaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas Ordenim, bet kopš 1382. g. – barona fon Borha dzimtai. Arhitektūras stils – neogotika.

Preiļu viduslaiku pils tika nopostīta Ivana Bargā iebrukuma laikā 1558.–1582. gadā. Borhi nopostīto pili neatjaunoja, bet uzcēla jaunu, kura 18. gs. sākumā nodega. Tās vietā uzcēla atkal jaunu kungu māju, bet, kad tā vairs neapmierināja saimnieku prasības, 1860.–1865. g. uzbūvēja jaunu pili Tjūdoru neogotikas stilā. Domājams, vecā kungu māja iekļauta jaunās pils apjomā. Kā iespējamie projekta autori minēti G. Šahts un A. Beļeckis. Pilī bijuši ozolkoka paneļi, ornamentāls plastisks dekors, veidojot romantisku interjeru. No sākotnējās interjera apdares šobrīd nekas nav saglabājies. Preiļu muižas jaunā pils jau vismaz otru reizi stāv bez starpsienām, logiem, durvīm, grīdām telpu iekšējās apdares, ēka ir avārijas stāvoklī.

1924. gadā Preiļu pilī tika atvērta divgadīgā lauksaimniecības skola, kura no 1939. gada kļuva lauksaimniecības un mājturības skolu, tā pastāvēja līdz 1944. gadam. Padomju laikā pilī atradās dažādas iestādes. 1970. gados ugunsgrēks nopostīja ēkas augšējo daļu. Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Iebraucamais ceļš uz pili veda no Daugavpils ielas (rietumu) puses, kur bija iestādīta četru rindu koku aleja, uzbūvēti balti mūra vārti. Sarkanu ķieģeļu vārti bija arī dienvidu pusē, kur sākās ceļš uz Aglonu.
preili.lv
www.zudusilatvija.lv
lv.wikipedia.org

 

Preiļu pils restaurācijas fotogrāfijas

 

Preiļu vēsturiskā mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku, kas ir lielākais parks Latvijā pilsētas teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19. gs. vidū. Parka platība ir 41,2 ha, no kuriem apmēram 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli. Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet Preiļu pils ir izcils Latgales 19. gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Viduslaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas Ordenim, bet kopš 1382. gada barona fon Borha dzimtai. Pils tika nopostīta Livonijas kara laikā. Borhi nopostīto pili neatjaunoja, bet uzcēla jaunu, kas 18. gs. sākumā nodega. Tās vietā uzcēla atkal jaunu kungu māju, bet, kad tā vairs neapmierināja saimnieku prasības, laika posmā no 1860.–1865. gadam uzbūvēja jaunu pili. Kopš 1930. gadiem pilī atradusies gan lauksaimniecības skola, gan vidusskola, gan šūšanas cehs, pionieru nams,līdz 1979. gadā to izpostīja ugunsgrēks. No saimniecības ēkām saglabājušies 19. gs. 3. ceturksnī neogotikas formās celtie staļļi, vārti ar smailloka arkām, vārtsarga namiņš un kapliča. 1817. gadā celtajā un 2006. gadā renovētajā muižnieku Borhu kapelā apskatāmas Itālijas, Spānijas un Nīderlandes renesanses laikmeta gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras. 2009. gadā renovētajā muižas vārtsarga namiņā iekārtota Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja atklātā mācību krātuve, kurā interesenti var iepazīties ar pūra mēbelēm un pūra saturu. Visas ēkas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras, ziedu torņi un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm.

 

Jau gandrīz trīs gadus Preiļu pils tiek atjaunota ar pašvaldības pašu un projektu konkursos piesaistītajiem finanšu līdzekļiem (pašlaik notiek darbs pie pils pamatu stiprināšanas, fasādes atjaunošanas, jumta nomaiņas un siltināšanas, sienu siltināšanas, durvju un logu nomaiņas u.c. darbiem).
Kopš 2018. gada Preiļu novada domes ar Preiļu muižas kompleksu un parku ir biedrības "Latvijas Piļu un muižu asociācija" biedrs.

pilis.lv