lv.wikipedia.org/wiki/PopervālePopervāles muiža ar 9 mājām pirmo reizi rakstos minēta 1582. gadā, kad hercoga Magnusa laikā izlēņota Piltenes rakstvedim P. Geckem, pēc tam Embūtes pilskungam Fr. Krīdeneram. Tad to nopērk Jaunpils barons Matīss Reke. Vēlākie īpašnieki: Trota–Traidens no 1646., Nolde – 1663., Tīdevics – 1668., Brigens – 1702., Sakeni – līdz 1777., Mēršeiti–Hillesemi 1777.–1792., Korfe 1792.–1803., Ārlavas Firkss 1803.–1805., J. H. Bachs 1805.–1896., barons Šillings 1896.–1920. Agrārreformas laikā zeme sadalīta. No 1921. Gada pilī Valdemārpils virsmežniecība un Ārlavas mežniecība, pārējās ēkas sadalītas Lāču, Plūdumu un Popnieku saimniekiem. 2. pasaules kara laikā – vācu armijas lazarete. Pēc kara Lubes ciema padome, tad kolhozs "Cīņa".
Patreizējā muižas ēkas pils celta 1808. gadā kā divstāvu garenbūve ar pagraba stāvu, gala un centrālajiem rizalītiem ēkas augstumā. Dārza pusē, ēkas vidējā daļā, piebūvēta vaļēja veranda. Sienas celtas no ķieģeļiem, apmestas, līmeniski koka pārsegumi. Ēkas četrslīpņu jumts kādreiz bijis iesegts ar kārniņiem.
20. gadsimta sešdesmitajos gados iekšā vēl bijušas klasicisma stilā veidotās podiņu krāsnis, kas atgādināja apaļas kolonnas, ozolkoka parkets, ornamentēti bronzas durvju rokturi, otrā stāva balkons, kas balstījās uz koka kolonnām.
Kolhozs kungu māju, cerot uz saglābšanu, ar Latvijas Kultūras fonda ziņu 1990. gadā pārdevis kooperatīvam "Gotika", tas tālāk 1991. gadā SIA "Dimassko". Kopš tā laika pils zaudējusi dakstiņu jumtu, greznās krāsnis u.c. vērtības.
manasvietas.blogspot.com
Šobrīd (2018. g. aprīlī) ēka ir daļēji sabrukusi, bez jumta.