[193-] www.zudusilatvija.lv Padures muiža
Kuldīgas novads, Padures pagasts, Padure, Latvija
Tālrunis: +371 29640028
E-pasts: info@paduremanor.com
www.paduremanor.com
Padure atrodas Kuldīgas novadā.
No Rīgas jūs varat tur nokļūt braucot pa A10/E22 ceļu pie Kandavas pagrieziena uzbraucot uz P130. Pēc tam, kad sasniedzat Kuldīgu ir divas iespējas. Braukt cauri Kuldīgai un apskatīt pie reizes šo skaisto pilsētu vai izmantot apvedceļu. Pa apvedceļu jāapbrauc apkārt Kuldīgai līdz ieraugat norādi "Ventspils". Tad jau paliek pavisam mazs gabaliņš. Aptuveni pēc 6 km pagrieziens pa labi, kur sākas ļoti skaista liepu aleja. Un esat klāt. Kopējais attālums no Rīgas 168 km.
No Ventspils tas ir vēl vienkāršāk. Atrodi autoceļu P108 un pa to brauciet 47 km un tad pagriezieties pa kreisi uz Paduri. Un atkal esat klāt. Kopējais attālums 52.3 km
Muižas pils vēsture
Patreizējā kungu māja parādes pagalma malā pretī iebraucamam ceļam pēc 1837. g. vēlā klasicisma jeb ampīra stilā cēlis skotu muižnieks un tirgotājs Džonam Balfūram (John Lewis Balfour). Tajā ir gan sākotnējās greznās ieejas durvis, koka kāpnes, krāsnis. Pilī atradies lifts, ar kuru no pagrabstāva produkti nogādāti virtuvē. Augšstāvā un ēdamzālē ir saglabājušies iebūvēti skapji. Krāsnī ir ierītis, lai barona kafija vienmēr silta. Ēdamzāles durvīs ir eņģes, kādu neatradīsiet citās tā laika būvēs – durvis turas divos punktos, tās var ļoti plaši atvērt. Vienā muižas spārnā otrajā stāvā vēl šobrīd atrodas vēsturiska vieta – 19. gadsimtā būvēta tualete. Otrajā pusē tāda pati bijusi kundzei.
Konstrukcijas ir labā stāvoklī. Vienā ēkas pusē logos saglabājušies vecie stikli. Muižas pagrabstāvā mituši kalpi, pat telpa zem kāpnēm tikusi izmantota. Nams kurināts pagrabā, un dūmi sildījuši sienas pa speciālām atverēm, izmantotas arī krāsnis.
Pašlaik muižas kungu ēkā notiek aktīvi atjaunošanas darbi. Jau ir restaurētas parādes durvis un tagad tiek strādāts pie dārza durvju restaurācijas. Tāpat salabots dārza puses frontons un remontēta viena jumta puse.
www.pilis.lv
No vēstures zināms, ka 1837. gadā muižu nopircis Džons Luiss Balfūrs (John Lowis Balfour) un licis uzcelt jaunu kungu māju. Līdz ar to atskaitē pieņemts datējums ap 1840. gadu. Šim datējumam arī atbilst ēkas apjoma kompozīcija un izmantoto būvdetaļu stilistika.
Padures muižas kungu māja nekad nav piedzīvojusi lielas pārbūves. Tā kā līdz mūsdienām tā saglabājusies oriģinālajā veidolā ar ļoti lielu sākotnējo detaļu un interjera apdaru īpatsvaru, ēka uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā. Ēkas arhitektonisko vērtību vairo arī 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.
Kopējā platība saskaņā ar inventarizācijas lietu 960,7 kv.m. Lietderīgā platība 838,9 kv.m. Zemes kopējā platība ir 2,33 ha.
Muižas ēkai ir 3 stāvi. Pagrabstāvā sākotnēji 12 telpās bija izvietots pagrabs, pieliekamais, vešerienes dzīvojamā istaba, istabasmeitas istaba, nammeitas istaba, sulaiņa istaba, saimnieces istaba, dārza puiša istaba, vešūzis, virtuve un vīna pagrabs.
Tā dēvētajā kungu jeb vidusstāvā bijušas 12 telpas. Ēkas vestibils bijis tumši pelēks ar brūnu ādu klātu grīdu. Pa kreisi no tā, pulksteņa rādītāja virzienā ejot, bijusi zaļā istaba, kur reizumis apmetušies Balfūriem tuvi viesi. No tās ieeja tālāk vedusi kundzes rakstāmistabā, kura ir iedzeltenos toņos, un tad stūra telpā – kungu guļamistabā. Aiz mazajām saimniecības kāpnēm esošā nākamā stūra telpa kalpojusi par pieliekamo, bet balkustelpa bijusi baltos toņos krāsotā ēdamistaba ar tumši brūnu, sienā iebūvētu bufeti, kas vēl ir saglabājusies. No ēdamistabas tālāk varēts ieiet zālē, kuras sienas bijušas gaiši zilā tonī ar sīku zelta ornamentu. Bez abām apaļajām krāsnīm stūra nišās kā dekoratīvs elements vēl bijuši divi apgaismes ķermeņi – griestu lustras. Telpā atradušās ar zīdu apvilktas tumša koka mēbeles. Līdzās zālei bijusi kamīnistaba sarkanos toņos. Diemžēl, balto podiņu kamīns likvidēts. No kamīnistabas ieeja stūra telpā – kunga kabinetā, risināta brūnos toņos. Aiz nelielajām saimniecības kāpnēm uz pagrabu bijusi dīvānistaba – stūra telpa ieturēta zeltainos toņos, bet līdzās tai bijusi puķu istaba, īpatnējā pelēkā baložu spalvu tonī. Tad sekojusi tumši zilā kāršu istaba, no kuras durvis atkal izveda dzīvojamās ēkas vestibilā.
Trešajā – augšējā stāva parasti dzīvojuši viesi.
Blakus ēkai atrodas 2 hektārus liels parks un augļudārzs.
www.paduremanor.com
No Padures muižas vēstures
Pirmo reizi Padure kā senas kuršu apdzīvotas vietas Bandavas sastāvdaļa minēta 1253. gadā. pirmās ziņas par zemes piešķiršanu Padures muižā ir no 1404. gada, kad ordeņa mestrs Torka izdod lēnī Hermanim Grundis (Hermann Grundys) zemes Kuldīgas komturejā pie Ventas.
1526. gadā ordeņa mestrs Pletenbergs tās izlēņoja Jakobam Frankam. XVII gs. Muiža pieder Johana fon Donhofa dzimtai. No 1652.–1682.tiek minēts virsnieks un stārast Johans fon Dēnhofs.
No 1702.–1799.gadam muiža pieder fon Korfu dzimtai, kuriem Ziemeļu kara laikā piederējis arī lielais hercogu Kuldīgas īpašums.
Vilhelms Korfs minēts Padurē kopš 1702. g. (+1719.), pēc viņa par īpašnieku kļūst viņa dēls, kapteinis, Durbes hauptmanis Frīdrihs Kazimirs. Viņš savā testamentā nodeva Paduri kā ģimenes muižu un nedalāmu mantojumu vecākajam dēlam, kambarjunkuram Frīdriham Kazimiram (1713.–1768.). Tas bija neprecējies, tādēļ īpašums pārgāja otra brāļa Vilhelma Ernesta (1714.–1793.) rokās, kurš to atstāja savam dēlam Gerhardam Heinriham (1759.–1820.). Viņš muižu kā mantojuma ķīlu no 1799.–1808.gadam nodeva Georgam fon Šrēderam.
1814. g. uz Krieviju aizceļojušā Korfa īpašumiem pasludina bankrotu un ar senāta dekrētu (ukaz) Paduri nodod pārdošanai. 1827. g. to vairāksolīšanā par 35 000 sudraba rubļiem ieguva Ernestīne fon Štempele (dzim. Holtey), kas bija precējusies ar Frīdrihu Reinholdu Štempeli (1755.-1858.).
1837. g. muižas īpašniece Paduri ieķīlāja skotu muižniekam, Rīgas tirgotājam Dž. L. Balfūram (John Lowis Balfour) par 60 000 rubļu kā mantojuma ķīlu. Viņš lika uzbūvēt jaunu muižas ēku.
Pēc viņa muižā saimnieko dēls Edvards (+1866.). Pēc viņa nāves atraitne pārvaldīja muižu, līdz 1878. g. to pārņēma vecākais dēļs Ādols Balfurs. Viņu kopā ar kučieri nogalināja netālu no Struņķukroga 1921. gadā īsi pirms īpašumu nacionalizācijas. Uz brīdi muižu mantoja viņa māsas dēls J. Serafims
1922. g. muižu sadala un centru nodeva zemkopības ministrijai divgadīgās lauksaimniecības skolas ierīkošanai, kas pilī darbojās līdz 1944. gadam. Tad ēku pilnībā pārņēma vācu karaspēks hospitāļa ierīkošanai.
1945. gadā pilī ierīko Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu staciju, kas pastāvēja līdz 1995. gadam. Tagad pils ar lielāko parka daļu ir privātīpašums.
Padures muižas ansambļa sākotnējā apbūve nav saglabājusies.
Patreizējā kungu māja celta parādes pagalma malā pretī iebraucamajam ceļam pēc 1837. gada vēlā klasicisma jeb ampīra stilā.
No tā laika ēkā līdz mūsu dienām saglabājušās autentiskās ārdurvis, koka kāpnes uz augšējiem stāviem un podiņu krāsnis.
Parka, kuru 19. gs. sākumā pēc angļu ainavu parka parauga ierīkoja lords Balfurs, rietumu malā saglabājusies senā liepu aleja. Otra aleja no pils vedusi lejā uz dārznieka māju un tā saukta par Mīlestības aleju.
No saimniecības ēkām saglabājusies XVIII gadsimtā celtā trīsstāvu mūra klēts ar dakstiņu jumtu, kas Latvijā tāda ir vienīgā, tādēļ tās attēls rotā pagasta ģerboni.
Klēts – valsts nozīmes kultūras piemineklis (GPS N 570 01.174 E 0210 54.824) – ar unikālo arhitektūru un autentisko interjeru ir pagasta lepnums.
Pēc renovācijas (ar ELFLA finansiālu atbalstu) 2010. gadā tajā atvēra pagasta saietu namu, bet 2011. gadā Eiropas kultūras mantojuma dienās – lauksaimniecības ekspozīciju Padures vēstures apcirkņi.
Saietu namā tiek piedāvāta plaša izglītojoša un izklaides programma dažāda vecuma interesentiem (pēc iepriekšēja pieteikuma).
Parkā starp pili un klēti ir koka ēka – dravnieka māja Medulāji, kas, pēc nostāstiem, agrāk bijusi dārznieka māja, pirts, vai vēl agrāk – pat suņu kūts.
Tagad Medulājos var iepazīties ar jaunākajiem sasniegumiem biškopībā. Saimnieks iekārtojis arī nelielu privātu biškopības vēstures ekspozīciju, kas aplūkojama tikai nelielām īpašu interesentu grupiņām.
padure.lv