Nītaures muižas pils celta 1890. gadā. Nītaures muižas kungu māja ar plašo parku un dīķu sistēmu veido Nītaures pagasta centru.
Kungu māja nodedzināta 1905. gadā, atjaunota laikā no 1928–1936. gadam. Ēka pielāgota skolas vajadzībām un šeit joprojām darbojas Nītaures pamatskola.
Nītaures muižas ansamblis veidots 18. gadsimta otrajā pusē tiešā muižas īpašnieka Vilhemla fon Fermora uzraudzībā. Viņa estētisko gaumi un ieceres lielā mērā ietekmējuši Krievijā, sevišķi Sanktpēterburgā uzkrātie iespaidi. Nītaures muižas kungu māja sākotnēji bijusi divstāvu ēka ar pusnošļauptu kārniņu jumtu. Vēlāk tā tika papildināta. Kompleksā ietilpst kungu māja un 18 ēkas. 1905. g. revolūcijā tā tika nodedzināta, pēc tam ilgi netika atjaunota. Sāka atjaunot tikai 1928. gadā. Būvdarbus pabeidza 1936. gadā. Pilī sāka darboties Nītaures pamatskola, kopš 1987. g. – vidusskola.
Muižas pils līdz agrārreformai piederēja Štenboku–fermoru dzimtai. Grāfa V.K. Štenboka–Fermora dēls Aleksandrs (1902–1972) dzimis Nītaurē. Viņa biogrāfija ir neparasta. 1918. gadā viņš cīnījies landesvēra rindās pret padomju Latviju. Turpmākajos gados strādājis Nacionālajā operā un Leļļu teātrī. Vācijā nonācis opozīcijā Hitleram un arestēts. Pēc Otrā pasaules kara sarakstījis autobiogrāfiju “Alexander Stenbook-Fermor. Der rote Graf.” (Berlin, 1976) (izmantota A. Plauža grāmata “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”)
manasvietas.blogspot.com