Augstkalnes centrā, Svētes dzirnavezera krastā atrodami ievērojami valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, kas veido vienotu ansambli. Mežmuižas pils celta neogotikas stilā, pilnībā pabeigta tikai 1912. gadā. Pils, atrazdamās ezera lēzenajā krastā, no vienas puses iežogota ar veco parku, no otras ar Ketlera laikā celto baznīcu un vecās kapsētas lielajiem kokiem. Rakstnieks Roberts Sēlis celtni raksturojis kā “vienkāršā vācu renesanses stilā” celtu ēku, piebilstot, ka tā “izstaro savādu, romantiska noguruma nokrāsu”. Mežmuižā vasaras pavadījis rakstnieks Rainis, ciemojoties pie fotogrāfa Viļa Rīdzenieka, parkā uzstādīts piemiņas akmens Rainim.. No 1954. gada pilī atrodas Augstkalnes vidusskola. Muižas parks ar 46 koku sugām, kura platība ir 12 ha, ir neatņemama pils sastāvdaļa. Skaistajā dzirnavu ezerā ik gadus ligzdo gulbji.
Iepriekšēja pieteikšanās, gids15eur/h
“Ezerpils”, Augstkalne, Tērvetes novads
www.mezmuiza.lv
Tālr. 26473531
www.tervetesnovads.lv
"Neogotikas interpretāciju neapmestu ķieģeļu arhitektūrā demonstrē Zemgalē, Lietuvas pierobežā celtā Mežmuižas (Augstkalnes) pils. Šī celtne, kas būvēta firstu Līvenu laikā (tātad pirms 1870. gada, kad to nopirka barons V. fon Hāns), bija daudz tuvāka tam neogotikas traktējumam, ar kuru sastapāmies Ķimāles, Vānes un Rūmenes muižas kungu mājā. Ēkas pamatapjoms, ko raksturo simetriski sānu rizalīti un uzsvērta ēkas centrālā daļa, šeit bija ietērpts pusgotiskās dekorācijās. Samērā eklektisko, nekonkrēto logailu formas un pārējo elementu dēļ ēkas stilistiskā identitāte gan nosacīti saistāma ar neogotiku. Nav brīnums, ka romāna "Silaines muiža" (tā darbības vieta bija Mežmuiža) autors rakstnieks R. Sēlis celtni raksturojis kā "vienkāršā vācu renesanses stilā" celtu ēku, piebilstot, ka tā "izstaro savādu, romantiska noguruma nokrāsu". Mežmužas pils autors pagaidām nav zināms, bet vēl 1932. gadā Kurzemes provinces muzejā ir glabājies šīs ēkas projekts. Jādomā, ka projekta autors būs bijis Oto Dīce, kas pils celšanas laikā darbojās Jelgavā un visdrīzāk varēja apkalpot šī reģiona muižas. O. Dīces darbiem raksturīgs arī pils specifiskais logailu veidojums."
Dainis Bruģis "Historisma pilis Latvijā" 59. lpp
Mežmuiža (vācu: Gut Grenzhof) bija Jelgavas muiža, kas atradās mūsdienu Tērvetes novada Augstkalnes ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Apbūvē ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, dzirnavas un parks. Pilī mūsdienās atrodas Augstkalnes pamatskola.
Vēsture
Muiža savulaik piederējusi gan Kurzemes hercogienei Luīzei Šarlotei, gan hercogienei Elizabetei Magdalēnai. Mūdienu pils neogotiskā stilā, sākta celt 19. gadsimtā, kad muiža piederēja Līvenu dzimtai, iespējams pēc Oto Dīces projekta. 1870. gadā (pēc citām ziņām 1884. gadā) muižu nopirka barons fon Hāns. Mežmuiža aprakstīta Roberta Sēļa romānā "Silaines muiža".
1920. gada zemes reformas laikā muižas pili atsavināja un ierīkoja pagasta pārvaldi. Otrā pasaules kara laikā no 1943. līdz 1944. gadam pilī atradās vācu armijas atpūtas nams, 1945. gadā pilī ierīkoja Sarkanās armijas virsnieku mācību centru un atpūtas namu. No 1946. līdz 1951. gadam pilī atradās izpildkomiteja un tautas nams.
1951. gadā pili pārbūvēja skolas vajadzībām, no 1954. gada pilī atradās Augstkalnes vidusskola, ko 2020. gadā pārveidoja par pamatskolu. No 1993. līdz 1995. gadam tika veikta muižas ēkas fasādes restaurācija un jumta seguma nomaiņa. 2004. gadā pabeidza pils zāļu restaurācijas darbus.
lv.wikipedia.org