Limbažu viduslaiku pilsdrupas
Atgriezties Iegūt norādes

Limbažu viduslaiku pilsdrupas

Limbažu viduslaiku pilsdrupas

Pils senie mūri ir liecinieki laikam, kad pilsēta bija Hanzas savienības dalībniece. No pils vārtu torņa, kurā saglabājušies unikālie vārti ar paceļamo restu fragmentiem, paveras skats uz Limbažu vecpilsētas sarkanīgajiem jumtiem. apkārtnes ainava daļēji ļauj nojaust, ka pils ir viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Tā savulaik bijusi Rīgas arhibīskapa rezidence.

 

Piedāvā: piknika vieta, gida pakalpojumi
 

Burtnieku iela 7, Limbaži
+371 64070632
limbazu_muzejs@limbazi.lv
www.limbazumuzejs.lv

 

 

Hanzas laiki
Viduslaikos, mērot un ierādot Limbažos apbūves laukumus un ielas, to centru mēģināja iezīmēt kā ideālo apli. Šāds radiālais ielu plānojums ir saglabājies līdz mūsdienām. 14. gs. pilsētu apjoza ar mūri un atstāja trīs vārtu vietas, pa kurām iekļūt pilsētā. Senais mūris nav saglabājies, bet ir zināmas vārtu vietas. Interesanti, ka baznīca un pils atradās ārpus šī mūra. Vēsture skolā var garlaikot, bet reālās vestures liecības – pievelk un ieinteresē. Limbažu pilsdrupu apkārtne ir tieši tāda: te notiek dažādi brīvdabas pasākumi – izrādes, koncerti, nodarbības. Lielākais ikgadējais pasākums ir Hanzas svētki.

www.visitlimbazi.lv

 

 

Limbažu viduslaiku pils (latīņu: Leviesel; Lemselle, vācu: Lembsel; Bischofsburg Lemsal) bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.–16. gadsimtā.

Mūsdienās
Saglabājusies pils dienvida korpusa ārējā siena un piebrauktuve, kas izveidota 19. gadsimtā no pils mūrgružiem. Pilsdrupas labiekārtotas un iekonservētas 2000. gadā.
lv.wikipedia.org

 


Gotiskā Limbažu pils bija Rīgas arhibīskapa pils, taču 1223. gads (avotos pirmo reizi minēti Limbaži) kā pils celšanas gads nav dokumnetāri pamatojams. No 1359. līdz 1479. gadam pili okupēja ordenis. 16. gadsimta pirmās puses dokumentos Limbažu pils pieminēta kā arhibīskapa pavasara mītne – bīskaps pilī dzīvojis no Sveču dienas (2. februāra) līdz Vasarsvētkiem (maija beigas vai jūnija sākums). Bet 14.–15. gadsimta senrakstos parādās fakts, ka arhibīskaps mēdza pilī uzturēties arī citos gadalaikos. Livonijas kara sākumā pili dedzināja krievu karaspēks. 1567. gadā pilsētai uzbruka zviedri, 1576. gadā pilij uzbruka hercogs Magnuss. No 1582. gada Limbaži kļuva par poļu stārastijas centru. 1602. gadā zviedri nojauca pils nocietinājumus, kurus vēlāk neatjaunoja. 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Limbažu pili ar muižu atdāvināja Rīgas pilsētai, kurai pils piederēja līdz 1783. gadam. 1668. gadā veiktajā inventarizācijā ir minēts, ka pilij jau ir sabrukušas sienas, bet atsevišķas telpas tiek vēl apdzīvotas un izmantotas par noliktavu. Tajā laikā pils pagalmā bija jau uzceltas koka dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas. 18. gadsimta beigās virs zemes visā augstumā bija saglabājušies tikai divi pils korpusi, kuri izmantoti par noliktavām līdz pat II Pasaules karam. Pēckara gados abiem korpusiem iebrucis jumts, iegāzušās velves un sagruvušas arī vairākas sienas. 19. gs. uz nojauktās sienas pamatiem uzbūvēja muižas magazīnu, kuras vietā 20. gadsimtā uzcēla saimniecības ēku. No 1999.–2000. g. tika veikti pils restaurācijas darbi, bet diemžēl muzeja nepārdomātās rīcības deļ lielā platībā ar ekskavatoru tika norakts kultūrslānis pils ārsienu pakājē, vairākos pagrabos un pagalmā.
www.zudusilatvija.lv