Laidu muižas (vācu: Laiden) kungu māja ir agrākais muižas īpašnieku nams Laidu pagastā. Laidu muižas apbūve (pils, pārvaldnieka māja, ratnīca–klēts) un parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Apbūve veidota simetriski ap pagalmu. Pilij abās pusēs, viena otrai pretī klēts–ratnīca un pārvaldnieka māja, kuras ar pili savieno vārti vienotā būvapjomā. Ēkā atrodas Laidu pamatskola, kuru plāno slēgt 2022. gadā.
Vēsture
Laidu muižu pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss 1562. gadā bīskaps to izlēņoja kambarkungam E. fon Ganckovam. Pēc Piltenes apgabala izveides tā piederēja Manteifeļu dzimtai, no 17. gadsimta vidus Brinkenu dzimtai, 1720. gadā muižu ieguva Mirbahu dzimta, 1750. gadā Taubes dzimta. 1797. gadā muižu ieguva Liepājas tirgotājs H. F. Bordēls, kurš nopirka arī muižnieka titulu un kļuva par fon Bordēliusu. No viņa 1808. gadā fon Manteifels nopirka muižu savai meitai Johannai fon Lambsdorfai, un turpmāk tā palika viņu īpašumā. Muižas kungu māja celta saimniecības ēkām no 1800. līdz 1810. gadam neoklasicisma stilā.
Pēc 1920. gada zemes reformas 1921. gada muižas centrā ierīkoja skolu. Otrā pasaules kara gados ēkā 1945. gadā bija vācu armijas hospitālis, pēc kara beigām atkal pamatskola.
lv.wikipedia.org
Laidu (Laiden) muižas pirmsākumi meklējami 16. gadsimta un 17. gadsimta mijā. Muižas komplekss veidojās pie tagadējās pārvaldnieka mājas, kas ir vecākā ēka kompleksā. No 1800. līdz 1810. gadam Manteifels savai meitai cēla pašreizējo muižas pili ar saimniecības ēkām klasicisma stilā. Apbūve veidota simetriski ap pagalmu. Pilij abās pusēs, viena otrai pretī klēts-ratnīca un pārvaldnieka māja, kuras ar pili savieno vārti vienotā būvapjomā
Muiža piederēja Kurzemes bīskapa zemēm un tikai 1562. gadā bīskaps Magnuss to izlēņoja kambarkungam E. fon Ganckovam. Pēc tam kādu laiku tā piederēja Manteifeļa–Cēges dzimtai, bet no 17. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta vidum – fon Brinkeniem. 1720. gadā muižu ieguva Mirbahu dzimta. No 1750. gada tā bija Taubes īpašumā. 1797. gadā muižu ieguva Liepājas tirgotājs H. F. Bordēls, kurš nopirka arī muižnieka titulu un kļuva par fon Bordēliusu. No viņa 1808. gadā fon Manteifels nopirka muižu savai meitai Johannai fon Lambsdorfai, un turpmāk tā palika viņu īpašumā. Otrā pasaules kara gados te bijis vācu armijas hospitālis. Kopš 1921. gada muiža ierīkota skola. Patlaban notiek muižas kungu mājas un saimniecības ēku atjaunošanas darbi.
www.zudusilatvija.lv