Krimuldas viduslaiku pils (latīņu: Castrum Cremum, Cremon, Crammon, vācu: Schloß Cremon, Kremon) bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16. gadsimtā, kuras drupas tagad atrodas Siguldas pilsētas Gaujas labā krasta daļā Krimuldā.
19. gadsimta vidū Līvenu dzimta pie Krimuldas pilsdrupām uzcēla Krimuldas muižas kungu māju jeb jauno pili.
Pils bija uzcelta Gaujas senlejas labajā stāvkrastā, kas ietvēra pili no trīs pusēm, bet no ziemeļu puses to norobežoja aizsarggrāvis. No laukakmeņiem būvēto aizsargsienu biezums bija apmēram 1,5 – 2 metri, kas ierobežoja pils pagalmu ar koka saimniecības ēkām. Pilij bija galvenais korpuss pie viegli apsargājamās nogāzes un divi atsevišķi stāvoši torņi.
Galvenajā korpusā bija virtuve, ēdamzāle un palīgtelpas, zem kurām atradās pagrabi. Otrajā stāvā bija dzīvojamās telpas, bet trešajā stāvā nelieli kambarīši.
Vēsture
Indriķa hronikas vēstījumā par 1206. gada notikumiem minēts, ka katoļu priesteris Alebrands kristīja Gaujas līvus Turaidā un uzcēla Kubeseles baznīcu (latīņu: ecclesia Cubbesele, tagad – Krimuldas baznīca), kas atradās pie Kubeseles pilskalna Kaupo pārvaldītajā novadā. Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma Kaupo daļu (pars Cauponis) ieguva bīskaps Alberts. Pēc viņa nāves 1231. gadā šo zemi ieguva Rīgas Domkapituls, vēlāk tā atradās Rīgas arhibīskapijas Turaidas fogtu pārvaldībā.
Krimuldas pils (castrum Cremum) pirmo reizi minēta Romas pāvesta sūtņa Franciska no Moliāno 1312. gada ziņojumā par to, ka Livonijas pilsoņu kara laikā pili patvaļīgi ieņēmis Livonijas ordenis, bet par pils celšanas gadu uzskata 1255. gadu. Pēc Pārdaugavas Livonijas hercogistes izveidošanas pilī apmetās Polijas–Lietuvas kopvalsts ieceltais stārasts, bet Polijas–Zviedrijas kara laikā to 1601. gadā ieņēma zviedri un nodedzināja. 1625. gadā Zviedrijas karalis pamesto pili uzdāvināja Gabrielam Oksenšernam.
Pēc Lielā Ziemeļu kara to 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi Līveni, kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem. Viņu uzdevumā 1861.–1863. gadā vēsturnieks K. Bruinings pilsdrupās veica arheoloģiskos izrakumus, atklājot Ziemeļu torņa, ieejas torņa un dzīvojamās ēkas pamatus. Uz vecajiem pamatiem tika uzcelta cietokšņa ārsiena ar gotiskiem logiem.
lv.wikipedia.org
Valsts nozīmes kultūras piemineklis Krimuldas domkapitula pils (drupas) ir celta 13. gadsimtā no laukakmeņiem, bet par pils ailu apdares materiālu tika izmantoti ķieģeļi. Poļu – Zviedru kara laikā 1601. gadā Krimuldas pili ieņēma zviedri, kas to vēlāk pili nodedzināja, lai poļiem nebūtu atbalsta punkta. Pēc tam pils vairāk nav atjaunota. No 1861. līdz 1863. gadam pēc Krimuldas pils īpašnieka firsta Līvena lūguma tika veikti izrakumi, atsedzot vārtu torņa, dzīvojamā korpusa un Ziemeļu torņa pamatus. Tajā pašā laikā (1862. gadā) uz pils drupu pamatiem uzmūrē dienvidrietumu stūra korpusa ārējos mūrus ar divām pseidogotiskām logailām. Šie darbi tika veikti, lai pilsdrupas iekļautu ainavu parkā...
www.zudusilatvija.lv