Kandavas mācītājmuižu 1730. gadā cēlis būvmeistars Šlups. 19. gadsimtā veiktas pārbūves. Ēkai ir iespaidīgs četru kolonnu portiks. Tā kore sakrīt ar jumta kori. No 1787. līdz 1821. gadam šeit dzīvojis zinātnieks un dzejnieks, Kurzemes hercogienes Dorotejas skolotājs Bernhards Gotlībs Bekers. No 1821. līdz 1836. gadam šeit dzīvojis Kandavas prāvests K. Amenda. Kandavas mācītājmuižu atrodas 2 kilometrus no Kandavas.
www.zudusilatvija.lv
(+371) 28371554 – Visvaldis
sandraleite@inbox.lv
www.kandavasdraudze.lv
Hercoga, no 1795. gada – kroņa īpašums. Kandavas draudze pastāvējusi vismaz no 1567. gada un tad arī celta pirmā koka baznīca. Mācītājmuiža zināma jau no 1582. gada. Jaunas dzīvojamās ēkas celtniecība uzsākta 1652. gadā, bet tā ieilgusi, un plānojums vairākkārt mainīts. Pēc lielā mēra 1710. gadā vietējās latviešu un vācu draudzes apvienojušās, izveidojot arī vienu mācītājmuižu.
Mācītājmuižā dzīvojis Kandavas iecirkņa prāvests (1821–1836) Karls Ferdinands Amenda (Karl Ferdinand Amenda, 1771. – 1836.), slavenā vācu komponista Ludviga van Bēthovena draugs, kas te saņēmis komponista vēstuli, kurā tas viņam pirmajam rakstījis par sākušos dzirdes zaudēšanu.
Muižas ēka būvēta 19. gs. pirmajā pusē (visticamāk – Amandas laikā) klasicisma stilā. Tās fasādes izteiksmība panākta ar kāpnēm un ieeju. Ēka izvirzīta ar četru kolonnu portiku, ovāla telpa blakus bijušajai zālei.
Tā kā 1919. gadā Kandavas draudzē nav bijis mācītāja, mācītājmuiža nodota valsts īpašumā un zeme sadalīta jaunsaimniecībās, mācītāja rīcībā atstājot tikai dzīvojamo ēku. Mācītājs muižā dzīvojis vēl 1944. gadā. 1945. gadā tā nacionalizēta. Muižas centrs nodots Kandavas sovhoztehnikuma rīcībā. Mācītājmuiža pārbūvēta un tajā ierīkoti dzīvokļi, saimniecības ēkas lietotas fermas vajadzībām. Muižas zemi Kandavas evanģēliski luteriskā draudze atguvusi savā īpašumā.
Muiža patreiz ir samērā sliktā stāvoklī. Ir uzsākti muižas apkārtnes sakopšanas darbi.
Pie Kandavas mācītājmuižas paveras lielisks skats uz Abavas senleju. Kandavnieki šo apkārtni dēvē par "Vecajiem Ozolājiem".Vecie Ozolāji Abavas upes līkumos ir daudziem kandavniekiem mīļi un zināmi un agrāk tā bija ļoti populāra pasākumu un atpūtas vieta. Lai taciņa no Mācītājmājas būtu izejama visiem un vienmēr ar sausām kājām, lai neizbradātu avotus, kas spraucas no nogāzes, un lai saudzētu dabisko ozolu mežu, ir izveidotas kāpnes ar terasēm. Šis aktivitātes veiktas projekta „Biotopu aizsardzības pasākumi Abavas senlejas dabas takās” ietvaros.
Muiža apskatāma no ārpuses.
visitkandava.lv