Jaunraunas muiža agrākos laikos bija Raunas pilsmuižas pusmuiža. 1775. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete to dāvināja grāfam Ņikitinam Trubeckojam. Vairākas reizes tikusi pārdāvināta, 1896. gadā to mantoja gvardu leitnanta Augusta Joahima fon Pandersa dēls Nikolajs fon Panders.
Muižas kungu nams celts 19. gadsimtā. Tas tika uzskatīts par vienu no izcilākajiem klasicisma stila muižu paraugiem Cēsu rajonā. Muižā 20. gadsimta astoņdesmitajos gados uzsākta restaurācija, taču tā netika pabeigta un šobrīd muižas kungu māja ir kritiskā stāvoklī. Kā vēsta vēstures liecības, Jaunraunas muižai piederējušas divas pusmuižas – Kārļkalna un Pētermuiža, ūdens dzirnavas (Lankas dzirnavas), dēļu zāģētava ar ūdens spēku, miltu maltuve un materiālu veikals muižas krogā.
lv.wikipedia.org
Būvvēsture:
Kungu māja uzcelta 19. gs. 1. ceturksnī, Sergeja Trubeckoja laikā. Tā ir proporcijās simetriska vienstāva klasicisma formās celta ēka ar 11 ailu asīm, plašu piecu ailu asu mezonīnu, augstu cokolstāvu, četrslīpju jumtu un izbūvētu bēniņstāvu. Fasādes dekorētas ar stūra rustiem. Interjeru greznojuši krāšņi sienu gleznojumi, dekoratīvas durvju virsgaismas un pildiņi. Pamestā kungu māja vairāku gadu desmitu laikā postīta. Ēkas dārza puses jumts iebrucis, konstrukcijas satrunējušas.
Apbūves ansamblis:
Pirmās ziņas par muižas apbūvi sniedz 1788. gada inventarizācijas protokols, kurā minētas deviņas guļbaļķu ēkas. 19. gs. sākumā sāka veidot pašreizējo muižas ansambli. Kungu māja, pārvaldnieka māja un klēts bija simetriski izveidotas ap parādes laukumu. 1835. gadā apbūves ansamblis pamatā bija izveidots. 20. gs. sākumā tas sastāvēja no 28 celtnēm: kungu mājas, pārvaldnieka mājas, klēts un kaltes, putnu mājas, kūts, staļļiem, kalēja mājas un smēdes, kroga, kalpu mājām, rijas un citām saimniecības ēkām. Līdz muižas atsavināšanai 1920. gadā apbūves ansamblis palielinājās vēl par vairākām ēkām. Pašlaik saglabājusies atjaunotā pārvaldnieka māja, klēts, pārbūvētais krogs, kūtis un citas ēkas.
Parks:
Daļēji saglabājušies parka fragmenti. Daudzi muižas laika koki nozāģēti vai cietuši vējgāzēs.
www.facebook.com