1911 www.zudusilatvija.lv Jaunlaicene bijusi viena no skaistākajām lauku muižām Vidzemē, no kurienes izaudzis baronu fon Volfu dzimtas Vidzemes atzars. Ceļot Jaunlaicenes pili, barons iepretim pils logiem veidojis "gabaliņu pilsētas". Ēkas celtas 18. gs. beigās un 19. gs. pirmajā pusē, saglabājušās 16 celtnes. Pie lielākās daļas muižas ēku ir neliels informatīvs stends ar īsu informāciju, kādam nolūkam kalpojusi katra ēka, kā arī ir virzienu norādes uz attālākiem muižas objektiem, piemēram, baronu kapliču u.c. Muižkunga mājā iekārtots muižas muzejs, kurā vēsturi var iepazīt caur rotaļām.
Jaunlaicenes muižas muzejs
Jaunlaicenes muižas muzejs ir īstā vieta, kurā kavēties pagātnes atmiņās un pašiem savām acīm ieraudzīt baronus un baroneses, kas kādreiz dzīvojuši Jaunlaicenes muižas teritorijā. Muzeja pamatekspozīcijā ir apkopoti bagātigi vēstures materiāli par baronu Volfu dzimtu, Jaunlaicenes muižas vēsturi, izvietots kādreizējās kungu mājas makets.
Pils dambis
Muižas parka teritorijā atrodas paliels ezers, ko sauc par Pils dambi. Kādreiz, netālu no tā krastiem atradusies kungu māja un skats uz to, no ezera puses ir bijis brīnišķīgs. Ezerā ir mākslīgi izveidota saliņa, kas radīta 18. gs. Par to ir nostāsts: muižas barons Jozefs fon Volfs esot bijis hidrotehnikas inženieris un salu dāvinājis savai sievai. Uz tās esot bijusi arī mājiņa kungu bērniem. Kādreiz uz saliņu bērni devušies ar prāmi, vēlāk uzcelts tiltiņš, kas tur atrodas vēl joprojām. Uz salas, kurai apkārt apauguši koki, atrodas galds un soliņi, no kuriem paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni.
Jaunlaicenes muižas kungu māja
Muižas galvenais lepnums, vēl pirms nepilna gadu simteņa, ir bijusi kungu māja, kas, diemžēl 20. gs. 30. gados ir nojaukta. Tagad no ēkas ir palikušas tikai nelielās sānu piebūves, taču ir iespēja aplūkot kādreizējo ēkas atrašanās vietu un vērot skatus, kādus Volfu baronu ir redzējuši caur mājas logiem – Pils dambi, muižas teritorijai piederošās ēkas, kas speciāli izkārtotas tā, lai atgādinātu pilsētas ainavu, un tālumā, vērīgi ieskatoties pat ir iespējams saredzēt Opekalna baznīcu, kas atrodas dažu kilometru attālumā. Muižai ir bijusi skaista divstāvu ēka, kurai abās pusēs bijušas kolonādes. Vārdos neaprakstāms ir dārzs, kas pleties apkārt kungu mājai – tajā bijuši neskaitāmi vīnogu un rožu stādi, kā arī strūklakas. Šīs ainas vieglāk ir iztēloties, dodoties uz turpat blakus esošo Jaunlaicenes muzeju, kurā arī fotogrāfijās ir attēlota kādreizējo laiku godība.
veclaicene.lv
Jaunlaicenes muižas apbūves pirmsākumi datējami ar 18. gadsimtu. 1789. gadā projektēta un pēc tam būvēta kungu māja. Kungu mājā bijušas podiņu krāsnis, daudz gleznu un skaistas mēbeles. Līdz mūsdienām saglabājusies daļa muižas ēku – pārvaldnieka māja, daļa kungu mājas, saimniecības ēkas, stallis, klēts, un baronu kapliča. Muižas kompleksā ietilpst gleznains parks ar dīķiem un vairāk nekā 20 svešzemju koku un krūmu sugu.
zudusilatvija.lv
Jaunlaicene bijusi viena no skaistākajām lauku muižām Vidzemē, no kurienes izaudzis baronu fon Volfu dzimtas Vidzemes atzars. Ceļot Jaunlaicenes pili, barons iepretim pils logiem veidojis "gabaliņu pilsētas". Ēkas celtas 18. gs. beigās un 19. gs. pirmajā pusē, saglabājušās 16 celtnes.
Muižas galvenais lepnums vēl pirms nepilna gadu simteņa ir bijusi kungu māja, kas, diemžēl 20. gs. 30. gados ir nojaukta. Tagad no ēkas ir palikušas tikai nelielās sānu piebūves. Tā bijusi skaista divstāvu ēka, kurai abās pusēs bijušas kolonādes. Muižas parka teritorijā atrodas paliels ezers, ko sauc par Pils dambi. Kādreiz, netālu no tā krastiem atradusies kungu māja un skats uz to, no ezera puses ir bijis brīnišķīgs. Ezerā ir mākslīgi izveidota saliņa, kas radīta 18. gs. Par to ir nostāsts: muižas barons Jozefs fon Volfs esot bijis hidrotehnikas inženieris un salu dāvinājis savai sievai. Uz tās esot bijusi arī mājiņa kungu bērniem. Kādreiz uz saliņu bērni devušies ar prāmi, vēlāk uzcelts tiltiņš, kas tur atrodas vēl joprojām.
Laikraksts “Laiks” 21.07.2007 raksta: “Pirms vairākiem gadiem Latvijas Piļu un muižu asociācijā iekļāvās ari Jaunlaicenes muiža (Alūksnes rajonā). Muižas kungu mājas vairs nav, bet ir saglabājies muižas komplekss. Tūristi var apskatīt dārznieka māju, veļas mazgātavu un žāvētavu, zirgu manēžu un klēti.
Unikāla ir baronu Volfu kapliča. Nolemts to atjaunot un saglabāt, lai Jaunlaicene – Volfu dzimtas sākums un beigas – Latvijā iegūtu tai atbilstošo virzītāja, rosinātāja statusu starp citām bijušajām Volfu muižām. Nesen Jaunlaicenē viesojās viens no baronu Volfu dzimtas pēctečiem – Maikls fon Volfs no Anglijas. Apmēram pirms divdesmit gadiem viņš sācis vākt ziņas par savu dzimtu un atradis dzimtas grāmatu. Tīmeklī bijušas arī ziņas par Maikla radinieku Andreasu fon Volfu. Radinieks Jaunlaiceni apmeklējis 2006. gadā un dāvanā atvedis dzimtas ciltstēva gleznu. Abi Volfi viens otru agrāk nav pazinuši.
Jaunlaicenes vēstures istabā sakopotas ziņas par muižas un Volfu dzimtas vēsturi. Viesi patīkami iepriecināja jaunlaiceniešu rūpes par veco ēku saglabāšanu. Maiklu fon Volfu interesēja ari, kas vēstures gaitā noticis ar baronu dzimtas kādreizējiem īpašumiem Ziemeros, Lāsberģī, Stāmerienē, Vecgulbenē. Rajona laikrakstā Malienas Ziņas teikts, ka jūlija beigās Jaunlaicenē notiks folkloras un muižas svētki. Uz sarīkojumu atbraukt solījies arī Maikls fon Volfs.”
manasvietas.blogspot.com