Īles muižas pils celta laikā no 1854. līdz 1856. gadam O. fon Hērnera uzdevumā kā simetriska villas tipa ēka ar diviem torņiem. Gotisku stilu ēkai piedod ornamenta frīze uz ēkas fasādes un logu specifiskais spraišļojums. Torņi bija efektīgs ainavas risinājums, kas no tālienes pakalnā esošajai ēkai piešķīra valdonības auru.
Pēc agrārreformas 1920. gadā muižas austrumu daļa tika nodota pagasta skolas vajadzībām, bet pārējā daļā dzīvoja muižas zemes rentnieki. No 1930. līdz 1931. gadam pils tika pielāgota sanatorijas vajadzībām, tādēļ nojauca likvidēja pils torni pie ziemas dārza. Pils cieta Otrā pasaules kara laikā – gāja bojā otrs pils tornis, cieta pils labais spārns.
No 1945. līdz 1975. gadam šeit atradās tuberkulozes sanatorija "Īle", no 1976. gada līdz 1992. gadam - slimnīca narkomāniem un hroniska alkoholisma slimniekiem. No 1992. gada – Sociālās un psiholoģiskās rehablitācijas centrs "Īle", no 2002. gada – Specializētais valsts sociālās aprūpes centrs "Īle", no 2004. gada – Sociālās aprūpes centrs "Īle".
Mūsdienās pils ir ieguvusi Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.
www.zudusilatvija.lv