Gulbenes Baltā pils ir neorenesanses stilā celta Vecgulbenes muižas pils Brīvības ielā 12 Gulbenē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
Vecgulbenes muižas kungu māja, saukta par Balto pili, celta romiešu villas stilā. Tās centrālo daļu uzbūvēja 1763. gadā. 1859. gadā muižu nopirka Johans Gotlībs Heinrihs fon Volfs, kas centrālajam korpusam lika piebūvēt vienstāva sānu korpusus un četrstāvu torni ar skatu laukumu augšā, kā arī divstāvu torni ar iebrauktuvi. Pili rotāja daudzi skulpturāli veidojumi un skulptūras, kā arī mākslinieciskiem ornamentiem rotāti metālkalumi. Ap 1895. gadu uzstādīja pieminekli Vacijas kancleram Bismarkam. 1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, ugunsgrēks iznīcināja lielo torni un daļu interjera. Pili atjaunoja, taču ne sākotnējā izskatā. Pēc 1920. gada agrārās reformas pili atsavināja tās īpašniekam un nodeva 7. Siguldas kājnieku pulka štāba rīcībā. Otrā pasaules kara laikā pils daļēji tika sagrauta, pēc tam nolaista.
lv.wikipedia.org
Vecgulbenes muižas komplekss - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pašreizējā apbūve veidojusies 19.–20. gs. Kompleksā ir divas kungu mājas: Baltā pils – romiešu villas stilā un Sarkanā pils. Baltās pils centrālais divstāvu būvķermenis celts 1763. gadā. 1859. gadā pils nonāk Johana Gotlība Heinriha fon Volfa īpašumā, šajā laikā centrālajam korpusam piebūvēti vienstāva sānu korpusi un četrstāvu tornis ar skatu laukumu augšā, divstāvu tornis pils pretējā – DR daļā, kas kalpoja arī kā iebrauktuve un rotāja pils galveno ieeju. Pili rotāja daudzi skulpturāli veidojumi un skulptūras, kā arī mākslinieciskiem ornamentiem rotāti metālkalumi. Virs galvenās pils ieejas durvīm ir uzraksts "Salve" (Esi sveicināts!). Baltās pils priekšā atradās skulptūra ar veltījuma uzrakstu Vācijas apvienotājam "dzelzs kancleram" Otto fon Bismarkam. Piemineklis uzstādīts ap 1895. gadu. 1904. gadā pils tiek nodedzināta, gājis bojā lielais tornis un daļa interjera.
www.zudusilatvija.lv