Muiža minēta jau 14. gadsimtā. Ziemeļu kara laikā Gricgales muiža nopostīta. Kara un mēra izpostīto novadu 18. gadsimta vidū iegūst Kristofers Korfs. Celta kungu māja un saimniecības ēkas. Korfs mirst 1810. gadā un viņa kundze 1825. gadā. Muižu manto Gārsenes baroni Budbergi, kam piederēja Gricgale līdz pat 1920. gadu zemes reformai. Pēc agrārās reformas muižas pils tika piešķirta Mežu departamentam.
Muižas centra ēkas celtas 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā. Visas, izņemot pašu kungu māju, bija mūra celtnes, būvētas no laukakmeņiem, javā iestrādājot sīkas granīta šķembas. Kompleksā ietilpa kungu māja (ap 1750), kūtis, klēts, dārznieka māja ar augļu pagrabiem, magazīna, moderniecība, krogs (1831), staļļi, smēde, skolotāja māja (pagastmāja), rija (kopš 1936 tautas nams), skola-baznīca (1783). Tagad vairums ēku sabrukušas.
www.facebook.com